Putins pirmo reizi publiski komentē Ukrainas triecienus Krievijas infrastruktūrai
Vladimirs Putins 23. jūnijā pirmo reizi publiski izteicās par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas civilajai infrastruktūrai, cenšoties tos pasniegt kā Ukrainas vājuma pazīmi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23. jūnijā Kremlī notikušajā preses konferencē pirmo reizi publiski komentēja Ukrainas triecienus Krievijas civilajai infrastruktūrai. Šis bija viņa pirmais izteikums pēc 16. un 18. jūnija uzbrukumiem Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai, ko veica Ukrainas bezpilota lidaparāti. 18. jūnija uzbrukums bija lielākais kopš kara sākuma, vēsta "The Kyiv Independent". Konference notika laikā, kad pieaug iekšējais politiskais spiediens uz Putinu – Ukrainas triecieni, degvielas deficīts un interneta traucējumi pastiprina kara ietekmi uz krievu ikdienu.
Putins mēģināja Ukrainas panākumus triecienu veikšanā pret Krievijas enerģētikas objektiem pasniegt kā Ukrainas vājumu. "Mēs zinām un redzam, ka Kijivas režīms, situācijai frontē strauji pasliktinoties, ir pieņēmis taktiku – dot triecienus mūsu civilajiem objektiem, cenšoties radīt problēmas ar enerģoresursu piegādi un ietekmēt tūrisma sezonu," sacīja Putins valdības videokonferences sākumā, kas bija veltīta veselībai, transportam un izglītībai.
Krievijas 2026. gada pavasara ofensīva lielā mērā ir neizdevusies. Pēc Ukrainas aizsardzības ministra Mihaila Fedorova teiktā, aprīlī 35 203 Krievijas karavīri tika "likvidēti vai smagi ievainoti". Ukrainas analītiskā projekta "DeepState" dati liecina, ka par šo cenu Krievijas armija spēja iegūt vien 141 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Tajā pašā laikā Ukrainas triecieni izraisīja vairāku Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apstāšanos, padziļinot degvielas krīzi. Vairākos reģionos jau ir ieviesti ierobežojumi benzīna tirdzniecībai. Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks 23. jūnijā paziņoja, ka amatpersonas apsver iespēju aizliegt dīzeļdegvielas eksportu tās deficīta dēļ.
Putins nesniedza detalizētu uzbrukumu seku analīzi. Tā vietā viņš paziņoja, ka dos valdībai uzdevumu veikt papildu pasākumus, lai minimizētu Ukrainas triecienu sekas, taču neprecizēja, kādi tie būs. "Protams, galvenais uzdevums ir novērst šos draudus, un tas gulstas uz Aizsardzības ministrijas un citu varas iestāžu pleciem. Tomēr arī Krievijas Federācijas valdībai būtu jāveic papildu pasākumi, lai samazinātu šādu darbību ietekmi līdz nullei," sacīja Putins.
Pēdējās nedēļās Putina atbalsta līmenis ir samazinājies līdz minimumam kopš kara sākuma, ko izraisījuši biežākie Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā. Pēc analītiķu domām, šāds rezultāts liecina par pieaugošām nesaskaņām Krievijas politiskās elites iekšienē.
