Rajevs: Krievijas dronu bāzes vērstas pret Ukrainu, nevis Eiropu — draudi pārspīlēti
NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs noraida britu laikraksta “The Telegraph” publikāciju par Krievijas dronu palaišanas vietām kā panikas raisošu, uzsverot, ka objekti šobrīd vērsti pret Ukrainu, nevis Eiropu.
Publikācija britu laikrakstā “The Telegraph” par Krievijas dronu palaišanas vietām, no kurām teorētiski varētu sasniegt vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, tostarp Latviju, izraisījusi plašu rezonansi. Tomēr NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” (TV24) aicina uz šiem secinājumiem raudzīties mierīgāk.
Pēc Rajeva domām, raksts radījis nepamatotu satraukumu, jo pats fakts, ka Krievijai ir tālas darbības droni, jau nozīmē spēju teorētiski sasniegt Eiropu neatkarīgi no konkrētās palaišanas vietas. Viņš uzsver, ka svarīgāk ir vērtēt, kur pozīcijas faktiski atrodas un kādā virzienā tās šobrīd tiek izmantotas.
Pozīcijas vērstas uz Ukrainu
Rajevs norāda, ka liela daļa palaišanas vietu atrodas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās vai to tuvumā, bet citas – Ukrainas ziemeļu virzienā un pie Baltkrievijas robežas. Viņaprāt, tas skaidri liecina, ka pašreizējais mērķis ir Ukraina, nevis gatavošanās uzbrukumam Eiropai.
Stacionārās pozīcijas ir ievainojamas
Rajevs vērš uzmanību uz to, ka atšķirībā no mobilajām raķešu sistēmām, piemēram, “Iskander”, kuras ir grūti atklāt to ātrās pārvietošanās dēļ, dronu palaišanas vietas ir stacionāras. Zinot to koordinātas, NATO tās var novērot un nepieciešamības gadījumā iznīcināt, un Krievija tās nevar ātri pārvietot vai paslēpt.
Pulkvedis secina, ka publikācijā radītais priekšstats par tūlītējiem draudiem Eiropai ir stipri pārspīlēts, lai gan neizslēdz, ka Krievijas tālas darbības droni teorētiski rada potenciālu militāru apdraudējumu nākotnē.
