Rajevskis: alkohola ierobežojumi var mudināt pirkt ar rezervi
Politologs Filips Rajevskis norāda, ka alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi var radīt pretēju efektu – daļa pircēju sāk pirkt vairāk un ar rezervi, bet neērtības visbiežāk izjūt cilvēki, kas dzer reti.
Kopš alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu ieviešanas publiskajā telpā notiek diskusijas par to, vai šie noteikumi tiešām strādā. Politologs un komunikācijas aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis dalījies novērojumā, kas liecina par iespējamu paradoksu.
Viņš norāda, ka daļa pircēju alkoholu, iespējams, sākuši iegādāties vairāk, veidojot rezerves. No valsts ieņēmumu un tirdzniecības viedokļa šāda tendence var izskatīties pat pozitīva, jo pieaug akcīzes nodokļa ieņēmumi un apgrozījums.
Tomēr Rajevski vairāk interesējis tas, kuri cilvēki visbiežāk sūdzas par situācijām, kad veikals jau slēgts un alkoholu nopirkt nevar. Viņa pieredzē tie esot cilvēki, kuri parasti dzer reti, nodarbojas ar sportu un mājās alkoholu neglabā. Gluži pretēji – regulāri dzērāji vai alkohola cienītāji par ierobežojumiem nesūdzoties, jo viņi jau laikus zina, kad un kur iegādāties, un izveido krājumus.
Tādējādi neērtības visvairāk izjūtot tie, uz kuriem ierobežojumi nemaz neesot vērsti – veselīgi cilvēki, kuriem nav paraduma pirkt alkoholu rezervē. Viņi reizēm paliekot “sausā”, jo vēlamajā brīdī veikals ir ciet.
Šis novērojums aktualizē jautājumu par ierobežojumu blakusefektu. Daži pircēji var sākt plānot pirkumus uz priekšu un iegādāties vairāk, nekā darītu spontāni. Savukārt reti dzērāji biežāk nonāk situācijā, kad alkoholu iegādāties nevar.
Pagaidām paliek atklāts, vai pieejamības ierobežošana patiešām samazina patēriņu vai vienkārši mudina laikus pirkt ar rezervi.
