Rasums: Krievija ar Ukrainas kara sarunām cenšas šķelt NATO un atvilkt tā spēkus no Baltijas
Delfi publicētajā viedokļa rakstā autors Roberts Rasums apgalvo, ka Krievija ASV sarunu par Ukrainas kara noregulējumu laikā īsteno plašu ietekmes operāciju. Tās mērķis esot šķelt ES un NATO vienotību un panākt alianses spēku atvilkšanu no Baltijas valstīm, Polijas un Somijas.
Delfi publicējis Roberta Rasuma analīzi par Krievijas ārpolitiku saistībā ar sarunām starp Krieviju un ASV par kara Ukrainā noregulējumu. Autors skaita, ka Maskava šo procesu izmanto plašākai ietekmes operācijai, kas sniedzas tālu ārpus Ukrainas jautājuma. Teksta sākumā norādīts, ka tā ir autora vērtējuma izklāsts, nevis oficiāls secinājums.
Galvenais mērķis
Pēc Rasuma domām, Krievijas politikas centrā ir ES un NATO valstu vienotības šķelšana jautājumā par atbalstu Ukrainai. Vienlaikus Maskava vēloties sasaistīt kara noregulējumu ar pakāpenisku Ziemeļatlantijas alianses (NATO) spēku atvilkšanu no Baltijas valstīm, Polijas un Somijas.
Autors uzskata, ka Krievijas hibrīdstratēģijas pamatā ir tēze par karu kā politikas turpinājumu ar citiem līdzekļiem. Viņaprāt, lai saprastu, kā kara novārdzinātā Krievija plāno iedragāt NATO, politiskā perspektīva ir svarīgāka par militāro. Karš Ukrainā esot tikai daļa no Krievijas cīņas pret aliansi.
Vēsturiskais konteksts
Rasums atgādina, ka 2021. gada decembrī, īsi pirms pilna mēroga kara sākuma, Krievija pieprasīja NATO un ASV likvidēt alianses militāro infrastruktūru valstīs, kas aliansei pievienojās pēc 1997. gada, tostarp Baltijā.
Nekonvencionālie uzbrukumi
NATO klātbūtnes Austrumeiropā iedragāšanu autors uzskata par Krievijas politikas centrālo faktoru. Šajā kontekstā viņš aplūko virkni šķietami nesaistītu nekonvencionālu uzbrukumu Eiropai:
- Krievijas un Igaunijas robežas slēgšana pie Narvas, kas rada satraukumu sabiedrībā;
- pierādījumi, ka Krievija jaunsaražotus tankus izvieto ilgtermiņa noliktavās pie NATO robežas, nevis sūta uz fronti;
- Krievijas un Baltkrievijas organizēts nelegālo migrantu spiediens uz Latvijas, Polijas un Lietuvas robežas;
- oktobra vidū notikušais incidents uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, kurā nezināma persona ar šaujamieroci draudēja Latvijas karavīram, bet nākamajā dienā uzbrukts robežas infrastruktūrai.
Rasums norāda, ka šis incidents vēlāk kļuva par daļu no plašākas informācijas operācijas, kas radīja trauksmi par prokrievisku teroristisko organizāciju iesaisti. Robežas apsardzība, viņaprāt, ir politiskās drošības stūrakmens, tāpēc tā ir pateicīgs provokāciju mērķis politiskas krīzes radīšanai no Rīgas līdz Briselei.
