Ratas: valsts parāda dēļ pirktā izaugsme nākotnē mazinās Igaunijas labklājību
Igaunijas bijušais premjerministrs Jüri Ratas brīdina, ka valsts ekonomikas atlabšana lielā mērā balstās uz budžeta deficītu, nevis reālu izrāvienu, un nākotnē nāksies maksāt ar augošu valsts parādu un procentu izdevumiem.
Igaunijas ekonomikas dati un prognozes liecina par atgriešanos pie pozitīvas izaugsmes pēc ilgstošas stagnācijas. Politiķis Jüri Ratas atzīst, ka tas ir priecīgi ziņas, taču brīdina neuztvert to kā jaunu ekonomikas uzplaukumu.
Saskaņā ar bankas Swedbank prognozēm, šogad izaugsme sasniegs apmēram 2 procentus, nākamgad — 2,5 procentus. SEB prognozē attiecīgi 2,5 un 2,7 procentus, savukārt Finanšu ministrija — 2,5 un 2,3 procentus. Ratas norāda, ka šie skaitļi gan ir labāki nekā iepriekšējos gados, taču ekonomika vēl nav atgriezusies pie līmeņa, kāds bija pirms četriem gadiem.
Deficīts kā izaugsmes dzinējspēks
Galvenā problēma, pēc Ratas domām, ir tā, ka izaugsme lielā mērā balstās uz valsts budžeta stimuliem, nevis reāliem ekonomikas panākumiem. Finanšu ministrijas prognozē, ka vispārējās valdības budžeta deficīts šogad sasniegs 4,4 procentus no IKP, nākamgad — 4,5 procentus, bet 2028. un 2029. gadā saglabāsies attiecīgi 4,4 un 4,3 procentu līmenī.
Ratas aprēķina — ja gandrīz divu miljardu eiro deficīts (4,4% no IKP) nodrošina tikai aptuveni 0,7 miljardu eiro reālu ekonomikas pieaugumu, tas no valsts viedokļa ir slikts darījums.
Aizsardzības izdevumi kā aizsegs
ES līmenī pastāv vienošanās, ka deficīts līdz 2028. gadam var sasniegt 4,5 procentus, ja to attaisno aizsardzības izdevumu pieaugums vismaz par 1,5 procentpunktiem. Tomēr Ratas norāda, ka aizsardzības izdevumi pieaugs no 4,2 līdz 5,3 procentiem no IKP, tātad par 1,1 procentpunktu, kamēr deficīts pieaug par 2,4 procentpunktiem — vairāk nekā divreiz straujāk.
Augošs parāds un procentu maksājumi
Valsts parāds šogad ir 24 procenti no IKP, nākamgad sasniegs 30 procentus, bet līdz 2029. gadam — gandrīz 40 procentus. Procentu izmaksas šogad ir 239 miljoni eiro, bet līdz 2030. gadam tās pieaugs līdz 656 miljoniem eiro. Ratas uzsver, ka šī nauda tiek atņemta no tādām jomām kā skolotāju algas vai infrastruktūras attīstība, un aicina uz godīgu un atbildīgu ilgtermiņa finanšu politiku.
