Recenzija: „Don’t Date Brandon” – slinks patiesā nozieguma seriāls, kas nespēj pilnībā atspoguļot upuru ciešanas
Žurnālists kritizē jauno dokumentālo seriālu „Don’t Date Brandon”, norādot, ka tas ir paviršs un neizdodas taisnīgi atspoguļot sieviešu, kuras cietušas no varmākas Brendona Džonsona, pārdzīvojumus.
Lielbritānijas laikraksta The Guardian kritiķis asi vērtē jauno patiesā nozieguma seriālu „Don’t Date Brandon”, dēvējot to par slinku un maldinošu. Dokuments, kas balstīts uz podkāstu „Ex-Wives Undercover”, stāsta par divām sievietēm – Amberu Rasmusenu un Atēnu Klingermani –, kuras kļuva par Brendona Džonsona upuriem. Vīrietis tās emocionāli manipulēja, meloja par savu darbu, veselību un pat safabricēja ziņas, lai pretnostatītu sievietes. Galu galā Džonsons tika notiesāts par uzbrukumu un mēģinātu nolaupīšanu ar nodomu izvarot, saņemot 10 gadu cietumsodu.
Galvenais pārmetums seriālam ir tā struktūra – pirmā sērija lielāko daļu laika veltīta faktu atstāstīšanai, nevis psiholoģisko seku analīzei. Kritiķis norāda, ka bez dziļāka skaidrojuma varmākas rīcība izskatās tik acīmredzama, ka skatītājs sāk just nevis līdzjūtību upuriem, bet gan neizpratni par viņu naivumu. Lai gan autors uzsver, ka upuri nav vainojami, viņš piebilst, ka seriāla lēnais temps un sīkāku detaļu trūkums liedz pienācīgi atklāt pakāpenisko gara un dvēseles iznīcināšanu, kas ir raksturīga šādiem varmākām.
Domājams, ka nākamajās divās sērijās tiks parādīts, kā sievietes apvienojās un atklāja citus Brendona upurus – viņam pirmais aizliegums tuvoties bija izsniegts jau 1997. gadā, kad viņam bija 19. Tomēr recenzents norāda, ka šis seriāls jau no paša sākuma rada iespaidu, ka upuriem jāpierāda sava nevainība, nevis jāvērš uzmanība uz pašu varmāku.
