Recenzija: izrāde "Mans tēvs – krievs" Rīgas Stūra mājā stāsta par tēvu, ko meita zaudē divreiz
Režisora Viestura Roziņa izrāde "Mans tēvs – krievs" pēc Ingas Žoludes romāna "Tēvs" norisinās Rīgas Stūra mājā, bijušajā čekas ēkā. Recenzente uzteic Mihaila Abramova tēla veidojumu, taču uzskata, ka meitas attieksmes maiņa ir pārāk strauja.
Teātra izrāde "Mans tēvs – krievs" tiek rādīta Stūra mājā Rīgā, ēkā, kurā agrāk atradās padomju drošības dienests – čeka. Izrādi režisējis Viesturs Roziņš, un tā veidota pēc rakstnieces Ingas Žoludes lugas, kuras pamatā ir viņas autobiogrāfiskais romāns "Tēvs" (2026). Izrādi var redzēt no 26. oktobra līdz 30. novembrim, biļešu cena ir 30 eiro, tās pārdod vietnē Bezrindas.lv. Par izrādi rakstījusi laikraksta "Diena" recenzente.
Par ko ir stāsts
Pēc Krievijas kara sākuma Ukrainā meita uzzina, ka viņas tēvs krievs karu uztver citādi nekā viņa: viņš skatās Krievijas informācijas kanālus un tiem tic. Meita nolemj pārtraukt attiecības, taču pēc tam uzzina, ka tēvu skārusi nedziedināma mentāla slimība. Izrādē tā ir Alcheimera slimība.
Vieta kā daļa no izrādes
Skatītāji pārvietojas pa ēkas gaiteņiem un kāpnēm, pa kuriem savulaik vesti padomju represētie. Darbība notiek kamerā, pratināšanas istabā, bijušajā ēdnīcā un ieslodzīto pastaigu laukumā. Scenogrāfs Valters Kristbergs telpas nav uzkrītoši teatralizējis, bet izmantojis padomju laika sadzīves priekšmetus. Valdība ir atbalstījusi ēkas atsavināšanu, saglabājot Okupācijas muzeja ekspozīciju, taču process būtiski nav pavirzījies.
Aktierdarbi
Recenzente īpaši izceļ Mihaila Abramova tēvu, kurš pakāpeniski pārņem propagandas naratīvus un vēlāk padodas slimībai. Agnesi atveido Inga Alsiņa-Lasmane, māsu Dārtu – Dana Avotiņa-Lāce, tēva sievu Ludmilu – Regīna Devīte. Tērpus veidojusi Ilze Vītoliņa.
Iebildumi
Dramatizējumā nav romānā aprakstītās bērnības līnijas un mātes. Recenzentei žēl arī izmaiņu noslēgumā: romānā tēvs tiek vests uz dziesminieka Borisa Grebenščikova koncertu, bet izrādē – uz instrumentālās mūzikas koncertu. Viņasprāt, meitas pāreja no tēva uzskatu noraidīšanas uz līdzjūtību izskatās pārāk strauja un psiholoģiski nepietiekami pamatota.
