Recenzija: Londonas teātrī izrāde «Nina» rāda aktrišu atlasi Čehova «Kaijai»
Londonas Battersea Arts Centre iestudējumā «Nina» skatītājs redz sieviešu noklausīšanos Čehova lugas «Kaija» lomai. Izrādē atklāta vara un vīriešu spiediens pār aktrisēm, un The Guardian recenzents to vērtē kā saspringtu un smagu skatuves darbu.
Londonas mākslas centrā Battersea Arts Centre skatāma izrāde «Nina», kuras autore un režisore ir Karolīna Viljamsa (Caroline Williams). Iestudējumu viņa veidojusi kopā ar līdzrežisori Deboru Pīrsoni (Deborah Pearson). Par izrādi laikrakstā The Guardian publicēta recenzija, kurā darbs raksturots kā nepatīkams, dusmu pilns stāsts par vīriešiem un varu.
Par ko ir izrāde
Darbība risinās noklausīšanās laikā. Sievietes cenšas iegūt Ninas lomu, tas ir, jaunās aktrises tēlu Antona Čehova lugā «Kaija». Atlasi vada režisors Gorans (Rovans Polonskis), kurš veido eksperimentālu iestudējumu un izmanto tiešraides kameras. Recenzija viņu raksturo kā svinīgi pretenciozu brīnumbērnu. Viņš noraida vajadzību pēc intimitātes koordinatora, bet piesaka, ka tāds esot telpā.
Ninas lomas pretendentes atveido Maija Bārtlija O'Dea, Nīna Bauersa, Samanta Begemane un Džemma Bārnete. Rakstnieks Tims (Džozefs Peins) vēro notiekošo no malas un nolasa Konstantina lomu.
Spiediens pieaug
Gorana prasības kļūst arvien uzbāzīgākas. No sākotnēji nelieliem jautājumiem viņš pāriet pie komandām, piemēram, pieprasa pastāstīt par savu traumu un to parādīt. Aktrises vēlas izpatikt un iegūt darbu, bet režisoram ir vara viņas padarīt par zvaigznēm.
Recenzents izceļ Bauersas atveidoto dzemdību ainu un Begemanes ainu, kas tiek projicēta uz skatuves lielā izmērā un esot gandrīz neizturami skatāma. Viņaprāt, izrāde prasa, lai skatītājs tai būtu liecinieks.
Vērtējums
Fināla varas maiņu recenzents uzskata par mākslinieciskas vēlmju piepildīšanas aktu, kas skan tukši uz izrādes veidotās pasaules fona. Visspēcīgāk, viņaprāt, režisores darbojas skarbumā, un izrāde beidzas ar jautājumu, kāpēc kāda sieviete vēlētos kļūt par aktrisi.
