Reformu partija ar pašreizējo premjeru Igaunijas vēlēšanās cer uz vismaz 20 mandātiem
Reformu partijas deputāte Liina Kersna paziņoja, ka partija gaidāmajās Riigikogu vēlēšanās startēs ar pašreizējo premjerministru Kristenu Mihalu un par labu rezultātu uzskatītu vismaz 20 vietas.

Igaunijas Reformu partijas deputāte Liina Kersna sacīja, ka gaidāmajās parlamenta vēlēšanās partija dosies ar pašreizējo premjerministru Kristenu Mihalu priekšgalā. Pēc viņas vārdiem, partijas frakcijā valda darboties gribošs un cīņasspara pilns noskaņojums, lai gan visi apzinās, ka atkārtot iepriekšējo rekordrezultātu būs grūti.
Pašlaik Reformu partijai Riigikogu ir 37 deputāti — lielākā frakcija parlamentā. Kersna gan norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējās atbalsta tendences, tik liela frakcija vairs neatkārtosies, un par reāli sasniedzamu mērķi nosauca 20 vietas, piebilstot, ka viss virs šī skaitļa būtu izcils rezultāts. Viņa pieļāva, ka vēlēšanu priekšvakarā var izveidoties situācija, kad četrām lielākajām partijām ir līdzīgs atbalsts un cīņa norit par pirmo vietu.
Brīdinājums no vēlētājiem
Kersna atzina, ka partijas reitingi ir skaidrs brīdinājuma signāls no vēlētājiem, kas saistīts ar vairākām krīzēm, kuras partijai izdevies vai neizdevies izmantot savā labā. Viņa uzsvēra, ka jautājums tagad ir par to, kā partija spēs atgūt uzticību.
Atbildot uz runām par iespējamu līderības maiņu vai iespēju, ka premjeru varētu kandidēt viņa pati, Kersna noraidīja šīs spekulācijas, norādot, ka Reformu partijā vienlaikus ir viens priekšsēdētājs un viens premjers, un vēlēšanās partija dosies ar pašreizējo premjeru. Viņa arī pieminēja saziņu ar opozīcijas politiķiem, tostarp ar Tonisu Lukasu, kā daļu no ierastās politiskās sadarbības. Jautāta par iespēju nākotnē kandidēt uz partijas priekšsēdētājas amatu, Kersna to pilnībā neizslēdza, taču uzsvēra, ka lēmums būtu jāpieņem partijas biedriem un vēlētājiem.
Kritika par munīcijas iepirkumu
Runājot par neveiksmīgo munīcijas iepirkuma lietu, Kersna sacīja, ka līgumu parakstītājiem bija jāinformē plašāks loks par riskiem, un piekrita premjeram, ka gan valdībai, gan Riigikogu finanšu komitejai bija jāzina par riskiem. Viņasprāt, skandāla lielākais negatīvais efekts ir sabiedrības uzticības mazināšanās aizsardzības izdevumu nepieciešamībai, lai gan aizsardzības nozare līdzekļus izmantojusi efektīvi. Kersna uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai joprojām ir eksistenciāli svarīgs jautājums Eiropas un Igaunijas drošībai.


/nginx/o/2026/03/04/17490151t1ha7c6.png)