Reģionos arvien grūtāk atrast ģimenes ārstus, kas pārņemtu prakses no pensionējošamies kolēģiem
Latvijas ģimenes ārstu vidējais vecums sasniedzis 55 gadus, un reģionos jauno speciālistu piesaiste joprojām ir apgrūtinoša — Aizkrauklē vienu praksi izdevās nodot pēctecim tikai pēc trim gadu meklējumiem.
Latvijā ģimenes ārstu vidējais vecums ir sasniedzis 55 gadus, taču ārpus Rīgas situācija ir vēl saspringtāka — daudzviet reģionos lielākā daļa praktizējošo ārstu jau ir sasnieguši pensijas vai pirmspensijas vecumu.
Jaunu speciālistu piesaiste darbam ārpus galvaspilsētas joprojām sagādā grūtības. Pašvaldības cenšas risināt problēmu, piedāvājot stipendijas, prakses vietas un citus atbalsta veidus, taču arī tas ne vienmēr nodrošina, ka atrodas ārsts, kas ir gatavs pārņemt esošu praksi.
Par to, cik ilgstošs var būt šis process, liecina piemērs no Aizkraukles — tur vietējai ārstei izdevās atrast pēcteci, kas pārņemtu praksi, tikai pēc trīs gadu meklējumiem.
Situācija atsevišķos novados kritiska
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija brīdina, ka vairākos novados situācija ir vēl nopietnāka — tur pensijas vecumu jau sasnieguši vairāk nekā puse no strādājošajiem ģimenes ārstiem. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados šīm teritorijām draud vēl izteiktāks ģimenes ārstu trūkums, ja neizdosies savlaicīgi atrast un sagatavot pēctečus.
Problēma skar ne tikai konkrētos novadus, bet var ietekmēt arī visu Latvijas veselības aprūpes sistēmu reģionos, jo ģimenes ārsti bieži ir pirmais un galvenais kontaktpunkts iedzīvotājiem medicīniskās palīdzības saņemšanā ārpus lielākajām pilsētām.
/nginx/o/2026/04/30/17602758t1ha7bc.jpg)
