Reģionu komiteja aicina stiprināt vietējo pašvaldību lomu ES civilajā aizsardzībā

Eiropas Reģionu komiteja (RK) šonedēļ Briselē pieņēma atzinumu par ES Civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanu, aicinot piešķirt vietējām un reģionālajām pašvaldībām nozīmīgāku lomu. Lai gan primārā atbildība par civilo aizsardzību joprojām ir dalībvalstīm, RK norāda, ka reālā palīdzība un gatavība bieži tiek nodrošināta tieši vietējā līmenī.

Atzinumā uzsvērts, ka pilsētas un reģioni jāiesaista katastrofu riska novērtējumos gan valsts, gan reģionālā mērogā, lai plāni atbilstu faktiskajai situācijai. RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu stiprināt mehānismu ar starpnozaru pieeju, taču brīdina, ka kapacitāte jāsadala stratēģiski, ņemot vērā reģionu daudzveidību un tuvumu apdraudējumiem.

RK locekļi izsaka bažas, ka ierosinātais budžets var būt nepietiekams, un aicina nodrošināt īpašu, uzticamu finansējumu vietējām pašvaldībām, kuru nevar novirzīt citiem mērķiem. Tāpat atzinumā prasīts paplašināt civilās aizsardzības pasākumus, iekļaujot ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodoldraudus, kritisko infrastruktūru un pārrobežu veselības apdraudējumus.

Papildus tam RK aicina integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām civilajā aizsardzībā un padarīt obligātu sociālās neaizsargātības kartēšanu, lai atbalstītu riska grupas. Atzinumā arī uzsvērta nepieciešamība veikt pētījumus par katastrofu novēršanu un izstrādāt jaunus instrumentus, pamatojoties uz zinātni un reģionu pieredzi.

RK īpaši uzsver dažādu teritoriju – attālo, salu, pierobežas un kara skarto reģionu – vajadzību atzīšanu un aicina nodrošināt elastību ES mērķos attiecībā uz noturību pret katastrofām. Eiropas Civilās aizsardzības mehānisms, kurā piedalās 27 ES dalībvalstis un 10 mehānisma dalībvalstis, 2025. gadā aktivizēts 64 reizes, reaģējot uz konfliktiem, ugunsgrēkiem un viesuļvētrām.