Reti viduslaiku gredzeni, monētas un citi artefakti atklāti Siuru izrakumu vietā Tartu
Tartu topošā Siuru kultūras centra teritorijā notiek vērienīgākie arheoloģiskie izrakumi Igaunijas vēsturē, atklājot retas monētas, spirālveida gredzenus un līdz šim nezināmu ūdenstilpi.
Tartu centrālajā parkā, kur plānots būvēt Siuru kultūras centru, notiek līdz šim apjomīgākie arheoloģiskie izrakumi Igaunijas vēsturē. Darbi sākās aprīļa beigās, un jau drīz vien kļuva skaidrs, ka zeme slēpj bagātīgu vēstures materiālu.
Starp atradumiem ir tirdzniecības zīmogs, kas kādreiz bijis piestiprināts pie paciņas, norādot uz Tartu tirdzniecības sakariem ar ārzemēm. Tāpat atrasti pilsoņu gredzeni, keramika un ādas izstrādājumu paliekas. Tartu bija viena no bagātākajām Vecās Livonijas pilsētām, caur kuru veda svarīgi tirdzniecības ceļi, tāpēc šeit atrastas vairākas unikālas monētas, kas Latvijā (Igaunijā) līdz šim nav atklātas.
Arheologs Rivo Bernots stāsta, ka pirms dažām nedēļām tika atrasta Dānijas karaļa Kristofera II monēta – vienīgā zināmā Igaunijā. Ir arī vairākas monētas no Nīderlandes, kas iepriekš šeit nav atrastas vai arī atrastas tikai atsevišķos eksemplāros. "Monētu ziņā šis ir bagāts īpašums," saka Bernots.
Izrakumos tika atsegta arī sena aka, kuru arheologi demontēja. Zem tās atradās drenāžas vai nogulumu muca. Tā kā teritorija atrodas upes tuvumā, mitruma un ūdens problēmas, iespējams, bija pastāvīgas. "Šīs mucas tika ieraktas zemē jau tajos laikos," skaidro Bernots.
Tomēr lielākais pārsteigums arheologiem bija liela bedre – līdz šim nezināma ūdenstilpe, kuras izmēri un mērķis joprojām ir neskaidri. "Mēs gaidījām tipisku piepilsētu ar koka ēkām un žogiem – un tie te ir –, bet kāda ūdenstilpju klātbūtne mums ir jauna informācija," saka Bernots. Izrakumus turpinot, viņi cer noskaidrot, cik liela tā bijusi un kur tā vedusi.
Tartu pilsētas muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs Arvi Haks Siuru sociālo mediju lapā norāda, ka gredzeni Igaunijā nonāca lietošanā ne vēlāk kā Romas dzelzs laikmetā. No tā paša perioda (3.–5. gadsimts) ir zināmi arī senākie vietējie spirālveida gredzeni no savītas stieples. Tie galvenokārt atrasti apbedījumos, un īpaši bieži sastopami Igaunijā un Latvijā 10.–13. gadsimtā. Parasti tie darināti no vara sakausējumiem, bet sastopami arī zelta, sudraba un pat dzelzs stieples eksemplāri.
Siuru būvlaukumā atrastais gredzens, kas nāk tieši no dabīgā kūdras slāņa, ir izgatavots no apaļas, savītas stieples. Saglabājušies septiņi vijumi un S-veida saliekts gala rotājums, kas pēc dažu pētnieku domām atgādina čūskas galvu. Gredzeni ar šādiem galiem atrasti dažās Igaunijas kapsētās, kas datētas ar 10.–12. gadsimta sākumu, bet bagātīgāk sastopami Latvijā, kur tie parādās gan vīriešu, gan sieviešu kapos. Siuru atradums, visticamāk, pieder pie tā paša laika perioda.
Visi izrakumos atklātie priekšmeti tiek tīrīti, identificēti, nepieciešamības gadījumā konservēti un nonāk Tartu pilsētas muzeja kolekcijā. Siuru direktors Aavo Koka informē, ka būvdarbi sāksies nākamā gada februārī vai martā. Pirmais posms – pāļu urbšana ap ēkas perimetru – sāksies pirms izrakumu pabeigšanas. "Arheologi gaidīs, kamēr pāļi būs gatavi, un nākamajā vasarā pabeigs savus darbus, lai pilnībā izraktu bedri."
