Rīdziniece: Gaismas pils potenciāls joprojām netiek pilnvērtīgi izmantots
Sociālajos tīklos izskanējusi diskusija par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka Gaismas pils netiek izmantota pietiekami aktīvi. Iedzīvotāju viedokļi dalās — vieni kritizē tukšumu, citi norāda uz finansējuma trūkumu un notiekošajiem pasākumiem.
Platformā “Threads” izvērtusies diskusija par to, kā tiek izmantota Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Lietotāja Līna rakstā pauž vilšanos, ka ēka, braucot tai garām, šķiet kā “tukšs pelēks bluķis”, lai gan tā varētu kalpot kā nozīmīga kultūrvides vieta — ar koncertiem, diskusiju klubiem, nodarbībām un telpu studijām naktī pirms eksāmeniem.
Dažādi viedokļi
Diskusijā iesaistījušies arī citi lietotāji ar atšķirīgu redzējumu. Evija norāda, ka problēma slēpjas valsts finansējuma sadalē — kultūras nozare un Kultūras ministrija saņemot mazāk līdzekļu nekā, piemēram, aizsardzība vai tehnoloģiju jomas, savukārt bibliotēkas darbiniekiem esot zemas algas. Pēc viņas domām, ēkas uzturēšana ir dārga, un, kamēr kultūras iestādēm trūkst resursu, to pieejamība paliks ierobežota.
Tikmēr lietotāja Liene iebilst, ka bibliotēkā patiesībā notiek daudz pasākumu — gan maksas, gan bezmaksas, dažkārt pulcējot pat vairāk nekā tūkstoti apmeklētāju. Viņa atceras pieredzi pirms vairākiem gadiem, kad notikuma apmeklētāju skaits bijis tik liels, ka apsardze par to pat satraukusies.
Savukārt Ingrīda piedāvā jaunu ideju bibliotēkas dzīvības uzlabošanai — rīkot tikšanās, kurās cilvēki varētu kopīgi pārrunāt izlasītās grāmatas tieši Nacionālās bibliotēkas telpās.
Par ēku
Gaismas pils durvis apmeklētājiem vērusi 2014. gadā, kļūstot par vienu no pamanāmākajiem Rīgas arhitektūras objektiem. Ideja par īpašu ēku bibliotēkas vajadzībām radusies jau 20. gadsimta 20. gados, taču projekts gadu desmitiem ilgi tika apspriests saistībā ar tā izmaksām un nepieciešamību, pirms galu galā tika realizēts.
