Rietumeiropā 2026. gada jūnijs un jūlijs bijuši vēsturiski karstākie mēneši
Copernicus klimata pārmaiņu dienests paziņojis, ka 2026. gada jūnijs un jūlijs Rietumeiropā bijuši karstākie kopš novērojumu sākuma, savukārt Austrijā un Slovākijā augusta sākumā reģistrēti absolūti temperatūras rekordi.
Eiropas Savienības Copernicus klimata pārmaiņu dienests paziņojis, ka vidējā temperatūra Rietumeiropā 2026. gada jūnijā un jūlijā sasniegusi +21,62 grādus pēc Celsija, kas par 2,79 grādiem pārsniedz 1991.–2020. gada vidējo rādītāju. Kā vēsta Deutsche Welle, šie divi mēneši kopā bijuši karstākie Rietumeiropas vēsturē, kopš tiek veikti novērojumi. Tajā pašā laikā Austrumeiropā un Skandināvijā vasaras sākums bijis krietni vēsāks.
Copernicus norāda arī uz neparasti ilgu karstuma periodu, kas Rietumeiropā ilgst kopš pavasara beigām — kopš maija reģistrētas jau četras karstuma viļņi, kas šim reģionam ir neparasti liels skaits.
Rekordkarsts okeāns
Aģentūra KNA ziņo, ka jūlijā Pasaules okeāns, izņemot polāros apgabalus, sasilis līdz rekordaugstiem rādītājiem. Viens no iemesliem ir dabas parādība Elninjo Klusā okeāna tropu daļā, kas nākamajos mēnešos, kā prognozēts, vēl pastiprināsies. Spēcīgi karstuma viļņi novēroti arī Atlantijas okeānā un Vidusjūras rietumu daļā, un temperatūras kāpums radījis kaitējumu piekrastes apdzīvotajām vietām un jūras ekosistēmām.
Vidējā jūras virsmas temperatūra starp 60. dienvidu un ziemeļu platuma grādiem jūlijā bijusi +20,96 grādi, pārsniedzot iepriekšējo šā mēneša rekordu — +20,89 grādus, kas fiksēts 2023. gadā.
Rekordkarstākā diena Austrijā un Slovākijā
Trešdien, 5. augustā, Austrijā un Slovākijā reģistrēta vēsturiski karstākā diena. Austrijas nacionālā meteoroloģiskā dienesta GeoSphere Austria dati liecina, ka Bādedeičaltenburgas pilsētiņā Lejasaustrijas federālajā zemē temperatūra pacēlusies līdz +41,2 grādiem. Savukārt Dienvidslovākijas pašvaldībā Kameņica pie Hronas, pie robežas ar Ungāriju, tajā pašā dienā fiksēti +41,4 grādi.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē 4. augustā gaisa temperatūra sasniedza +41 grādu, pārsniedzot valsts iepriekšējo rekordu. Ekstremālais karstums un sausums arvien vairāk skar gan cilvēkus, gan dabu — dažviet trūkst ūdens, bet kuģošana pa Donavu un citām upēm daļēji apstājusies zemā ūdens līmeņa dēļ. Nacionālais meteoroloģiskais dienests brīdinājis arī par ekstremālu siltuma slodzi neaizsargātajām iedzīvotāju grupām.
