Rietumu Bankas līdzdibinātājs Esterkins: Latvijai jāatgriež zudusī dinamika
Rietumu Bankas līdzdibinātājs Leonids Esterkins intervijā stāsta par savu ceļu no Ukrainas uz Rīgu un vērtē, ka Latvija ekonomiski atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas, taču tai joprojām ir potenciāls atjaunot savu dinamiku.

Leonids Esterkins, kas Latvijā nodzīvojis vairāk nekā piecdesmit gadus un ilgstoši ir viens no pazīstamākajiem vietējās banku nozares pārstāvjiem, intervijā dalījies ar personīgu skatījumu uz savu dzīvi un valsti. Viņš uz Rīgu atbraucis padomju laikā no Mikolajivas Ukrainā, lai studētu, un atzīst, ka pretstatā citām vietām Rīgā nekad nav piedzīvojis etnisku naidīgumu. Šeit viņš iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā, strādājis par inženieri, papildus pelnījis mēbeļu remontā un izveidojis ģimeni.
No studijām līdz bankas dibināšanai
Deviņdesmito gadu sākumā, izmantojot jaunās neatkarības radīto uzņēmības vilni, Esterkins kopā ar domubiedriem nodibinājis Rietumu Banku bijušā bērnudārza telpās. Pa gadiem banka pārdzīvojusi vairākas krīzes, un pats Esterkins norāda, ka pielāgošanās spēja un pastāvīga jaunrade ir bijuši bankas, tāpat kā visas Latvijas ekonomikas, izdzīvošanas pamatā. Lai arī viņa loma bankā laika gaitā mainījusies un lielāka atbildība nodota valdei, viņš plāno turpināt darbu bankā.
Mākslas kolekcija un Rīgas nozīme
Esterkins ir izveidojis vienu no lielākajām mākslas kolekcijām Latvijā, uzsverot, ka Latvijas glezniecība starptautiski nav pietiekami novērtēta, lai arī kvalitātes ziņā nav sliktāka par Rietumeiropas mākslu. Viņš Rīgu salīdzina ar tādām Eiropas pilsētām kā Vīne vai Hamburga, uzsverot, ka tieši Rīgai, atšķirībā no Viļņas vai Tallinas, piemīt unikāla dinamiskas Eiropas pilsētas būtība.
Kritika par šodienas situāciju
Tomēr Esterkins atzīst, ka Rīga un Latvija daļu šīs dinamikas ir zaudējušas — iedzīvotāju skaits sarūk, jaunu attīstības projektu trūkst, ostas ir mazāk noslogotas un dzelzceļa nozare piedzīvo grūtības. Viņš pauž bažas, ka Latvija ekonomiski atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas, lai gan sākotnējie priekšnoteikumi bijuši labāki. Par risinājumu viņš min nepieciešamību pēc politiskās stabilitātes un paredzamības, drosmes īstenot lielus un reizēm pretrunīgus projektus, kā arī līdzsvara maiņu starp vērtību radītājiem un uzraudzības institūcijām. Neraugoties uz kritiku, viņš uzsver, ka tic Latvijas spējai šīs tendences pārvarēt.

