Rīgā aplūkojama tekstilmāksliniekam Rūdolfam Heimrātam veltīta simtgades izstāde
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā līdz 22. novembrim skatāma izstāde Mantojums, kas veltīta tekstilmāksliniekam Rūdolfam Heimrātam (1926–1992). Recenzijā to raksturo kā līdz šim visaptverošāko viņa daiļrades prezentāciju.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) Rīgā līdz 22. novembrim norisinās izstāde Mantojums, kas atzīmē Latvijas tekstilmākslas skolas radītāja Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) simtgadi. Mākslas recenzijā izstāde vērtēta kā līdz šim visaptverošākā viņa darbu prezentācija. Šā gada sākumā tajā pašā muzejā bija skatāma arī tekstilmākslinieka Georga Barkāna (1925–2010) simtgades retrospekcija.
Mazāk zināmie darbības lauki
Viena no izstādes iezīmēm ir vēlme parādīt tekstilmākslai paralēlas jomas. Vitrīnās iekļauti materiāli par sadarbību ar arhitektiem, kam līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība. No šiem interjeriem saglabājies tikai viens objekts – kopā ar dzīvesbiedri veidotā ārtelpas mozaīka dzīvojamās ēkas gala sienai K. Valdemāra ielā 105.
Ekspozīcijā redzama arī keramika: 20. gadsimta 60. gadu trauku grupa kafejnīcai Luna un dārza keramika Ģimene I–III (1967). Tai blakus eksponēts tekstildarbs Pilngadības svētki (1969).
Izstādes uzbūve un darbi
Izstāde nav veidota hronoloģiski. Tematiskie pieturpunkti – Dzimtā zeme, Kultūras simboli, Laikmeta intuīcija, Dimensijas un Dabas svētnīca – neuzkrītoši iezīmēti uz grīdas. Līdzās ir figurāli sižetiski darbi, kuros jūtama vēlo viduslaiku «tūkstošziedu» (millefleur) gobelēnu tradīcija, piemēram, Mūsu mežs (1976) un Uz dziesmu svētkiem (1960), kā arī abstraktāki darbi, tostarp Jāņkalna tauriņi (1974). Vairāki darbi, piemēram, Vasara (1977) un Rotaļa (1986), atgādina vācu dizaina skolas Bauhaus aušanas tradīciju. Telpā iekarinātais sizala darbs Zirgskābenes (1974) norāda uz tekstildarbu «nokāpšanu no sienas» un tuvošanos instalācijām.
Recenzenta iebildumi
Recenzents norāda, ka izstādē nav skaidrojumu par Bauhaus un «tūkstošziedu» paraugu nozīmi, bet informatīvā daļa aprobežojas ar tradicionālu ievadtekstu. Viņaprāt, tēze par pedagoģisko darbu kā vienu no centrālajām tēmām nav pilnībā pamatota, jo nav skolnieku darbu. Izstādē ir arī stelles, skices un zīmējumi. Tiek minēts, ka simtgades sakarā top grāmata; vienīgais monogrāfiskais albums par Heimrātu iznāca 1984. gadā Maskavā.
