Rīgā notikusi Viestura Kairiša filmas "Uļa" par Uļjanu Semjonovu pirmizrāde
Kinoteātrī "Splendid Palace" slēgtā lokā notika Kannās un uz "Oskaru" nominētās filmas "Uļa" Latvijas pirmizrāde, plašākai publikai filma būs pieejama no trešdienas.
- septembrī kinoteātrī "Splendid Palace" slēgtā lokā skatītājiem tika parādīta režisora Viestura Kairiša un aktiera Kārļa Arnolda Avota spēlfilma "Uļa". Plašākai publikai filma tiks izrādīta jau no trešdienas.
Filmas stāsts balstīts leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā un idejā par pusaudzes identitātes meklējumiem. Darbība risinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogalē, atainojot galvenās varones ceļu no Latvijas lauku sētas līdz pasaules mēroga sporta karjerai.
Scenāriju rakstījuši Avots kopā ar Līviju Ulmani un Andri Feldmani, filmu producējis Guntis Trekteris, uzņēmis poļu operators Vojteks Starons, bet māksliniece ir Ieva Jurjāne. Filma jau piedzīvojusi starptautisko pirmizrādi Kannu kinofestivāla programmā "Un Certain Regard" un ir izvirzīta no Latvijas Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars".
Tikšanās ar radošo komandu vairākās pilsētās
Pēc filmas nonākšanas kinoteātros vairākās Latvijas pilsētās notiks seansi, kuros skatītāji varēs tikties ar filmas veidotājiem un uzzināt vairāk par tapšanas gaitu. 16. septembrī tas notiks Rīgas kinoteātros "Forum Cinemas" un "Splendid Palace", bet 19. septembrī - "Apollo Kino Rīga Plaza". Cēsu iedzīvotājiem tikšanās paredzēta 18. septembrī koncertzālē "Cēsis", savukārt Valmierā - kinoteātrī "Kino Gaisma".
Tālāk seansi ar radošo komandu norisināsies 20. septembrī Rēzeknes koncertzālē "Gors" un Viļānu kultūras namā, 21. septembrī Daugavpils Kultūras pilī un 27. septembrī Tukuma Kultūras namā.
Filma "Uļa" ir Latvijas, Igaunijas, Polijas un Lietuvas kopražojums, ko veidojusi studija "Ego Media" sadarbībā ar Igaunijas "Allfilm", Polijas "Staron Film" un Lietuvas "Tremora".
Uļjana Semjonova mira šā gada 8. janvārī 73 gadu vecumā. No 1968. līdz 1987. gadam viņa vadīja Rīgas TTT komandu un Latvijas izlasi, izcīnot vienpadsmit Eiropas čempionu kausus. Padomju Savienības izlases sastāvā viņa kļuva par divkārtēju olimpisko un trīskārtēju pasaules čempioni. Semjonova bija pirmā eiropiete, kas uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē.
