Rīgā un Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus 85. gadadienā kopš pirmās masveida deportācijas
Pieminot 85 gadus kopš pirmās Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas, 14. jūnijā Rīgā un citviet Latvijā notiek atceres pasākumi, tostarp pie memoriāla "Vēstures taktīla" un Matīsa kapos.
Piemiņas pasākumi Rīgā
Pulksten 9.30 pie dzelzceļa stacijas "Šķirotava" notiks atceres brīdis, savukārt pulksten 11.00 pie padomju okupācijas upuru memoriāla "Vēstures taktīla" norisināsies oficiālais piemiņas pasākums ar valsts amatpersonu un ārvalstu diplomātu piedalīšanos. Pulksten 13.00 Rīgas Matīsa kapos notiks piemiņas brīži pie vairākiem apbedījumu sektoriem, tostarp 1941. gada jūnijā bez tiesas nogalinātajiem Rīgas Centrālcietumā un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Prezidenta uzruna
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka 85 gadus pēc masveida deportācijas būtiska ir piemiņas saglabāšana. Viņš uzsvēra, ka četri no desmit deportētajiem izsūtījumā gāja bojā, un tie, kas atgriezās, neatgriezās mājās, jo viņu mājas bija brīva Latvija. Prezidents aicināja veltīt visu enerģiju, lai Latvija vienmēr būtu brīva un spēcīga.
Kultūras programma
Latviešu strēlnieku laukumā visas dienas garumā tiks demonstrētas deportēto videoliecības no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma. Vakarā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā izskanēs koncerts "Iesarkana saule lec", bet Torņakalna baznīcā plkst. 21.30 skanēs Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, Tava zeme deg!".
Vēsturiskais konteksts
- gada 14. jūnijā padomju vara deportēja vairāk nekā 15 400 cilvēku, tostarp 3741 bērnu. Ieslodzījumā nāvessods izpildīts 700 cilvēkiem, bet nometinājumā miruši 1940 cilvēki. Kopumā bojā gāja vairāk nekā 4000 deportēto.
/nginx/o/2026/02/25/17477651t1h7c7a.jpg)
