Rīkstnieks atklāj Latvijas enerģētiski spēcīgākās vietas

TV24 raidījumā "Uz līnijas" rīkstnieks un baltu ritu vadītājs Māris Zvaunis pastāstīja par Latvijas vietām, kurām tradicionāli piedēvē īpašu enerģētisku spēku. Viņš atsaucās uz sava skolotāja Ivara Vīkas teikto, ka ikviens latvietis pusstundas laikā var nokļūt kādā šādā vietā, un uzsvēra, ka visa Latvijas un Baltijas zona esot enerģētiski izcelta teritorija, kurā, pēc viņa vārdiem, nozīmi spēlē tā sauktais spēka āderu savienojums. Zvaunis piebilda, ka spēcīgas vietas veidojoties mijiedarbībā ar cilvēkiem, kuri tās apmeklē un koptu.

Viena no viņa minētajām vietām ir Āža vienradža kalns Tukuma novadā, ko viņš kopā ar domubiedriem kopj jau vairāk nekā 30 gadus. Pēc viņa teiktā, kalns kādreiz bijis aizaudzis un grūti pieejams, un padomju laikā tehnika tur nav varējusi veikt lielus darbus, lai gan tur reiz izcirsti senie, ap 450 gadus veci ozoli. Šobrīd kalns esot kļuvis par iecienītu aktīvās atpūtas vietu. Par Pokaiņiem Dobeles pusē rīkstnieks sacīja, ka tā ir viena no spēcīgākajām svētvietām Latvijā, taču tās popularitāte novedusi pie liela apmeklētāju skaita, kas mazliet mazinājis vietas enerģētisko efektivitāti.

Citas Latvijā pazīstamas spēka vietas

Medijos bieži minētas arī citas vietas ar īpašu vēsturisku vai garīgu nozīmi. Zilokalns Valmieras novadā gadsimtiem saistīts ar nostāstiem par senu kulta vietu, dziedinošu avotu un svētbirzi, un tur rīkstnieki norādījuši uz sarežģītu enerģētisko strāvojumu tīklu, kas gan uzskatāms par ezotērisku interpretāciju, nevis zinātnisku faktu. Aglona savukārt ir nozīmīgs katoļticības un svētceļojumu centrs, ko saista arī ar tuvumā esošajiem Cirīša un Rušona ezeriem.

Lielvārde tūrisma materiālos minēta kā vieta, kur savijas Andreja Pumpura "Lāčplēša" tēlainība ar reāliem kultūrvēsturiskiem objektiem, tostarp dižakmeņiem un pilsdrupām. Kokneses pilsdrupas, kas pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodas ūdens ieskautā zemesragā, arī raksturotas kā vieta ar īpašu noskaņu. Savukārt Dobeles novada Ķeveles jeb Karaļavoti, pazīstami arī kā Trejdeviņi avoti, Latvijas Universitātes materiālos minēti kā viens no Latvijas svētavotiem, kuru ūdenim tautas ticējumos piedēvētas dziednieciskas īpašības.