Ringo nepiekrīt pētījumam par daudzreiz lietojamās trauku sistēmas ekoloģiskumu
Igaunijas uzņēmums Ringo apgalvo, ka tā daudzkārt lietojamā produkcija tiek izmantota biežāk, nekā liecina jauns maģistra darbs. Pētījumā secināts, ka pašreizējā sistēmā šādi trauki ne vienmēr ir videi draudzīgāki par vienreizlietojamajiem.
Kopš 2024. gada Igaunijā sabiedriskajos pasākumos ir aizliegts izmantot vienreizējos traukus, tāpēc radies pieprasījums pēc daudzkārt lietojamiem ķīlas traukiem. Tomēr Estonian University of Life Sciences veikts maģistra darbs liecina, ka pašreizējā sistēmā šādi trauki ne vienmēr ir videi draudzīgāki.
Saskaņā ar darba autori Marleen Talvi, vidējais daudzkārt lietojamā trauka kalpošanas laiks ir aptuveni piecas lietošanas reizes. Ar to nepietiek, lai kompensētu ražošanas, transportēšanas un mazgāšanas radīto slogu videi. Pēc viņas aprēķiniem, ekoloģisks ieguvums parādās tikai pēc sestās vai septītās reizes, bet visā Igaunijā — vēl vēlāk lielo pārvadājumu attālumu dēļ.
Talve uzsver, ka liela atbildība ir uzņēmumiem: jāizvēlas pēc iespējas vieglāki un no pārstrādātiem materiāliem gatavoti trauki. Noliktavām un mazgāšanas punktiem būtu jāatrodas visā valstī, nevis galvenokārt Tallinā. Turklāt trauku mazgāšanai un uzglabāšanai varētu izmantot atjaunojamo enerģiju.
Ringo pārstāvis Kārels Luhts nepiekrīt pētījuma secinājumiem. Viņš norāda, ka, atkārtoti izvērtējot datus par vienu no analizētajiem traukiem, pēc pusgada vidējais lietošanas reižu skaits jau sasniedzis sešas. Uzņēmuma produkcija ilgstoši paliek apritē, un daudzi izstrādājumi vēl atrodas noliktavā, tāpēc to izmantošanas biežums, visticamāk, turpinās pieaugt.
Talve savukārt brīdina par iespējamu interešu konfliktu: ja trauks netiek atgriezts, ķīla paliek uzņēmumam, bet faktisko lietošanas reižu skaitu neviens neuzrauga. Pētniece uzskata, ka daudzkārt lietojamo trauku sistēma ir efektīva galvenokārt tur, kur tos var uzreiz mazgāt un atgriezt apritē, piemēram, lielās stadionos vai koncertvietās. Ja valsts jau noteikusi obligātu daudzkārt lietojamu trauku izmantošanu, sistēmai jābūt organizētai tā, lai tā patiešām būtu videi draudzīgāka par vienreizlietojamo.
Tallinas Tehnoloģiju universitātes zinātnieks Iļja Krasnovs uzsver, ka problēma nav materiālos, bet gan cilvēku uzvedībā un patēriņa kultūrā. Neatkarīgi no izmantotā materiāla svarīgi, kādu kaitējumu dabai nodara tā lietošana.
