Rinkēvičs: jautājums par Dombravas vēstuli Spānijai ir slēdzams
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka iekšlietu ministra vēstules Spānijai lieta ir izsmelta, un uzsvēris nepieciešamību koordinēt ārpolitisko komunikāciju.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien preses konferencē ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu paziņoja, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas nosūtīto vēstuli Spānijai ir slēdzams. Viņš atzīmēja, ka premjers jau pārrunājis situāciju ar ministru un turpmāk sagaidāma saskaņotāka rīcība.
Kā vēstīja LTV raidījums "Panorāma", Dombrava vēstulē paudis nostāju par Seutas robežkrīzi, kad no Marokas īslaicīgi ielauzās desmitiem tūkstošu cilvēku. Madridē vēstule uztverta jūtīgi, jo ministra tonis bijis augstprātīgs. Premjers esot norādījis, ka turpmāk saturs ar ārvalstīm jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.
Rinkēvičs atgādināja, ka Latviju ārpolitiski bez īpaša pilnvarojuma pārstāv trīs amatpersonas – prezidents, premjers un ārlietu ministrs. Viņš atzina, ka daudzos jautājumos nepieciešama ātra reakcija, taču esošo sadarbības mehānismu starp prezidenta institūciju, Saeimu un Ministru kabinetu vērtē kā labu.
Prezidents uzsvēra, ka Latvija ir solidāra ar Spāniju un gatava palīdzēt politiski, vienlaikus pateicoties par spāņu karavīru dalību NATO brigādē Latvijā. Viņš norādīja, ka, darbojoties savā nozarē, jāņem vērā plašāks politiskais un drošības konteksts.
Rinkēvičs atklāja, ka otrdien īsi runājis arī ar Dombravu, un pauda pārliecību, ka ministrs pievērsīsies Latvijas robežu apsardzībai. "Tiksim galā paši ar savām problēmām, un tad mums būs iespējas ar šo pieredzi dalīties ar citām ES dalībvalstīm," sacīja prezidents.
Runājot par migrācijas spiedienu uz ES robežām, prezidents atzīmēja, ka amatpersonas vienojušās – primāri jānodrošina savas valsts robežapsardzība. Viņš uzsvēra, ka pirms vēstuļu rakstīšanas citiem jātiek galā ar saviem darbiem. Tikai vienota ES rīcība ar kopīgiem robežapsardzības kritērijiem var palīdzēt, bet dalībvalstu pieejas atšķiras atkarībā no valdību politiskās ievirzes, kā arī atšķiras prakse cilvēku lietu izskatīšanā un sociālais nodrošinājums, kas radot "magnēta efektu".
Latvijas pozīciju labi definējot Itālijas un Dānijas ierosinātā, 22 ES dalībvalstu parakstītā vēstule ES vadībai, kuru Latvijas vārdā parakstījis Kulbergs.
