Rinkēvičs: NATO samits sniedz pozitīvus rezultātus Latvijas drošībai

Prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos pauda gandarījumu par NATO samitu Turcijā, kas noslēdzies ar labvēlīgām ziņām Latvijas drošībai. Lai gan sākotnēji bijušas bažas par diskusiju toni un iespējamiem strīdiem, līderu saruna bijusi ļoti pozitīva.

Būtiskākais sasniegums ir samita deklarācijā ietvertais apliecinājums, ka kolektīvās aizsardzības saistības un NATO 5. pants ir prioritāte visiem sabiedrotajiem. Tāpat panākta vienošanās par turpmāku atbalstu Ukrainai, ko Rinkēvičs dēvē par Latvijas pirmo aizsardzības līniju. Deklarācijā iekļauta apņemšanās sniegt Ukrainai 140 miljardus eiro militārajai palīdzībai 2026. un 2027. gadā.

Vienošanās paredz arī daudz plašāku sadarbību aizsardzības industrijā. Prezidents uzsvēra, ka Latvija un citas valstis, kas sasniegušas 5% izdevumus aizsardzībai, saņēmušas pozitīvu novērtējumu, tostarp no ASV prezidenta Donalda Trampa.

Nozīmīgs ir Kanādas apstiprinājums, ka tās spēki Latvijā paliks līdz 2031. gadam – vēl piecus gadus. Pastāvīgi būs vairāk nekā 2000 Kanādas karavīru, papildus citu sabiedroto klātbūtnei. Kanāda kopā ar Dāniju arī uzņēmusies plašāku atbildību par daudznacionālo divīziju "Ziemeļi".

Kopumā Rinkēvičs samitu vērtē pozitīvi, taču atzīst, ka nākotnē iespējami strīdi vai asāka retorika. Dominējusi sajūta, ka Eiropai vajadzīga Amerika un Amerikai – Eiropa, un ka Eiropai jāuzņemas lielāka loma savā aizsardzībā. Deklarācijā arī atkārtoti uzsvērts, ka Irānai nekad nedrīkst būt kodolieroči, un aicināts ievērot kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.