Rinkēvičs: NATO samits Turcijā stiprina Latvijas drošību, panāktas svarīgas vienošanās

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pēc NATO samita Turcijā paudis gandarījumu par tā iznākumu, norādot, ka tas Latvijas drošībai noslēdzies ar pozitīvām ziņām. Lai gan sākotnēji bijušas bažas par iespējamiem strīdiem, alianses līderu saruna noritējusi ļoti pozitīvā gaisotnē.

Rinkēvičs uzsvēris, ka samita deklarācijā apliecināta kolektīvās aizsardzības saistību un NATO 5. panta prioritāte visiem sabiedrotajiem. Tāpat panākta vienošanās par turpmāku atbalstu Ukrainai, ko prezidents nosaucis par Latvijas pirmo aizsardzības līniju. Būtiska esot arī plašāka un intensīvāka sadarbība aizsardzības industrijā.

Prezidents norādījis, ka Latvija un citas valstis, kas aizsardzībai atvēlējušas 5% no IKP, saņēmušas pozitīvu novērtējumu, tostarp no ASV prezidenta Donalda Trampa. Rinkēvičs arī apstiprinājis, ka Kanāda apņēmusies uzturēt savus spēkus Latvijā līdz 2031. gadam, pastāvīgi izvietojot vairāk nekā 2000 karavīru. Kanāda kopā ar Dāniju uzņēmusies atbildību par daudznacionālo divīziju "Ziemeļi".

Kopumā prezidents samitu vērtē kā pozitīvu, vienlaikus pieļaujot, ka nākotnē iespējami strīdi. Viņš atzīmējis, ka dominējusi izpratne par abpusējo nepieciešamību starp Ameriku un Eiropu, kā arī nepieciešamību Eiropai uzņemties lielāku lomu savā aizsardzībā.

Samitā NATO līderi apstiprināja apņemšanos 2026.–2027. gadā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā. Deklarācijā atkārtoti apstiprināta apņemšanās ievērot 5. pantu. Sabiedrotie palielinājuši ieguldījumus aizsardzībā par vairāk nekā 139 miljardiem ASV dolāru. Tāpat pausta nostāja, ka Irānai nekad nedrīkst būt kodolieroči, un aicināts ievērot kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.