Rosstat datu noplūde: kaujās Ukrainā krituši vairāk nekā 450 000 krievu
Hakeru uzbrukumā Krievijas valsts statistikas dienestam Rosstat iegūtie dati liecina, ka karā Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 450 000 krievu. Krievija kopš 2022. gada septembra oficiāli nav publiskojusi savus zaudējumus.
Krievijas valsts statistikas dienesta Rosstat datu noplūde liecina, ka karā Ukrainā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma gājuši bojā vairāk nekā 450 000 Krievijas iedzīvotāju. Pēc šiem datiem karš kļuvis par ceturto biežāko nāves cēloni Krievijā kopš 2022. gada. Maskavā bāzētā neatkarīgā izdevuma The Moscow Times publicētā informācija ir svarīga tāpēc, ka Krievija kopš 2022. gada septembra oficiāli neatklāj savus kauju zaudējumus un neatkarīgos aprēķinus uzskata par neuzticamiem.
Kā dati iegūti
Rosstat no 29. oktobra līdz 1. novembrim cieta kiberuzbrukumu. To veica hakeru grupas Belarus Cyber Partisans un Silent Crow, kuras Krievijā ir aizliegtas kā „ekstrēmistiskas organizācijas”. Tās nozaga datus par Krievijas ekonomiku, demogrāfiju un kara zaudējumiem. Izdevums datus pilnībā pārbaudīt nevarēja: tas salīdzināja 50 nejauši izvēlētus vārdus no Mediazona un BBC Russian atklātā datu krājuma „Counting the Dead” ar noplūdušo datu kopu.
Silent Crow aprēķinātajā skaitlī ietilpst arī civiliedzīvotāji, kas gājuši bojā gaisa triecienos un Ukrainas 2024. gada ielaušanās laikā Krievijas Kurskas apgabalā. Tajā nav iekļauti bez vēsts pazudušie karavīri un aptuveni 27 000 ārvalstu kaujinieku. Belarus Cyber Partisans publiskoja zemāku skaitli — 393 881 bojāgājušais, izmantojot citu metodiku, kas ņem vērā tikai militārpersonu un civiliedzīvotāju nāves kaujās vai ilgtermiņa kaujas seku dēļ.
Datu detaļas
- 14 160 gadījumos bojāgājušie militārpersonas miruši no nemilitāriem cēloņiem, piemēram, slimībām, ceļu satiksmes negadījumiem vai pašnāvības.
- Vairāk nekā 32 000 cilvēku miruši no ievainojumiem, kas gūti vismaz gadu iepriekš.
- 72% nāves gadījumu reģistrēti tā dēvētajā Doņeckas Tautas Republikā.
- Uz katru iekarotu kilometru kritis 6,2 krievi.
Dati apstiprina pētījumus, kas liecina, ka etniskās republikas necietušas nesamērīgi lielus zaudējumus, bet lielas pilsētas, tostarp Maskava, uzrāda mazāku daļu, nekā liecinātu iedzīvotāju skaits. Pētniece Marija Vjuškova norādīja, ka Kremļa vervēšanas politika dažām mazākajām etniskajām grupām līdzinās „veselu tautu iznīcināšanai”.
Britu Aizsardzības ministrija septembra sākumā paziņoja, ka Krievijas pusē kritis vairāk nekā pusmiljons cilvēku, bet kopējie zaudējumi, ieskaitot ievainotos, varētu sasniegt 1,5 miljonus.
Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta Krievijas un Eirāzijas nodaļas vadītājs Janis Klūge uzskata, ka zaudējumi veido ap pusprocentu no Krievijas darbspējīgajiem iedzīvotājiem, tāpēc ekonomisko ietekmi tie vien nerada. Viņaprāt, galvenā nozīme ir politiskā.
