RTU hakatonā studenti plāno Sakas pagasta attīstību, iedzīvotāji un pašvaldība palikuši malā
RTU rīkotajā hakatonā 10 studentu komandas izstrādāja Sakas pagasta attīstības idejas par K2 Ventum vēja parka nodokļu ieņēmumiem, taču lielākā daļa dalībnieku pagastā nekad nav bijuši, un vietējā kopiena procesā nebija iesaistīta.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotajā hakatonā piedalījās 10 studentu komandas, kuras cīnījās par kopumā 6000 eiro balvu fondu, ko finansēja RTU Attīstības fonds. Uzdevums bija piedāvāt risinājumus, kā Sakas pagastā izmantot līdzekļus, ko pašvaldības budžetā 25 gadu laikā varētu iemaksāt plānotais Latvijas lielākais vēja parks ar 46 turbīnām – projekts K2 Ventum.
Studentu idejas bija dažādas: sporta parks, jauns dzīvojamais ciems Strantē, siltumnīcu kompleksi dārzeņu audzēšanai pēc "Kurzemes Nīderlandes" parauga, veloceļu un veco ēku atjaunošanas plāni, Vēja akadēmija, atpūtas infrastruktūra pie jūras un datu centri. Viena komanda, kas neiekļuva finālā, piedāvāja tā saukto "viedās sarukšanas" scenāriju, secinot, ka teritorijas attīstībai ne vienmēr jānozīmē jauna būvniecība.
Lielākā daļa studentu Sakā nav bijuši
Hakatona noslēgumā Saeimas deputāte Inga Bērziņa jautāja dalībniekiem, cik no viņiem vispār ir bijuši Sakas pagastā – roku pacēla tikai apmēram pieci cilvēki. Kritiķi norāda, ka gandrīz visi hakatonā izmantotie informatīvie materiāli bija saistīti ar K2 Ventum projektu, lai gan pats projekts oficiālajā uzsaukumā minēts nebija.
Sakas pagastā pašlaik notiek aktīva sabiedriskā diskusija par plānoto vēja parku, kā arī vēl trīs citu vēja parku ietekmes novērtējumi. Novērotāji norāda, ka vietējā kopiena netika iesaistīta uzdevuma formulēšanā, savukārt studenti risinājumus veidoja, balstoties uz šauru, viena projekta veidotāju sagatavotu informācijas bāzi.
Diskusija par sabiedrības iesaisti
Hakatonā izskanēja atšķirīgi viedokļi par sabiedrības iebildumiem pret vēja parkiem. RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore Dagnija Blumberga norādīja, ka iedzīvotāju bažas par iespējamo veselības ietekmi esot nepamatotas, un aicināja meklēt veidus, kā sabiedrību labāk informēt. Saeimas deputāte Jana Simanovska savukārt uzsvēra, ka ar cilvēkiem nepieciešams runāt un demokrātiskiem procesiem vajadzīgs laiks. Atjaunojamās enerģijas nozares pārstāvis Jānis Irbe sabiedrības pretestību raksturoja kā "ceļojošo cirku", minot Jelgavas novada Kaigu purva vēja parku kā piemēru, kur iedzīvotāji par parku esot lepni.
Kritiķi uzsver, ka pastāv atšķirība starp sabiedrības informēšanu ar mērķi to pārliecināt un patiesu iesaisti lēmumu pieņemšanā, kur vietējo iedzīvotāju zināšanas un pieredze būtu jāizmanto kā pamats kvalitatīviem attīstības lēmumiem.
