Rumānijā par premjera kandidātu izvirzīts diplomāts — jau ceturtais piecos mēnešos
Rumānijas prezidents Nikušors Dans par premjerministra kandidātu izvirzījis diplomātu Luku Nikulesku, mēģinot izbeigt piecus mēnešus ilgušo valdības krīzi, kamēr daļa politiķu pieprasa jaunas vēlēšanas.
Jauns mēģinājums izbeigt krīzi
Rumānijas prezidents Nikušors Dans pirmdien par premjerministra kandidātu nosaucis Luku Nikulesku, kurš līdz šim strādājis kā valsts sekretārs ārlietu ministrijā. Viņš ir jau ceturtais politiķis, kam prezidents uztic mēģinājumu izveidot valdību, pēc tam, kad koalīcija sabruka maija mēnesī.
Lai apstiprinātu amatā, Nikuleskam desmit dienu laikā jāiegūst parlamenta balsu vairākums par savu ministru kabinetu un valdības programmu. Iepriekšējie divi kandidāti balsojumā tika noraidīti, trešais pat netika līdz balsojumam.
Pēc trīs neveiksmīgiem mēģinājumiem Dans saskārās ar aicinājumiem atlaist parlamentu un sarīkot ārkārtas vēlēšanas, tomēr prezidents no tā izvairās, baidoties, ka tas varētu palīdzēt tuvināt varai labējo eirosceptisko opozīciju.
Dans uzsvēra, ka Nikulesku kā diplomātu raksturo prasme saskaņot atšķirīgas nostājas, un norādīja, ka valstij steidzami nepieciešama valdība, lai risinātu institucionālus jautājumus un pieņemtu nākamā gada budžetu. Ieilgusī nenoteiktība, pēc viņa vārdiem, jau ietekmē valūtas kursu, procentu likmes un investīcijas.
No sarunām pie prezidenta pirmdien izvairījās Žoržs Simions, labējās eirosceptiskās partijas AUR līderis, kas pašlaik ir aptaujās vadošais spēks. Simions, kurš pērn sacentās ar Dani prezidenta vēlēšanās, atkārtoti pieprasīja jaunas vēlēšanas.
Prezidents apstiprinājis, ka jaunajā valdībā nebūs vietas partijām, ko viņš sauc par pret-Rietumu noskaņotām, ar to domājot galvenokārt AUR. Dans pauda pārliecību, ka valdība ar Nikulesku saglabās Rumānijas proRietumu kursu un pildīs finanšu saistības.
Pēdējos četrus gadus Nikulesks vadījis Rumānijas pievienošanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Pats Nikulesks, pieņemot izvirzīšanu, atzina, ka valsts piedzīvo ilgstošu nenoteiktības periodu, un solīja meklēt parlamentāru vairākumu, kas atbalstītu Rumānijas eiroatlantisko virzību.
