Rungainis: Latvijas sabiedrības trauma no pēckara imigrācijas ietekmē attieksmi pret jaunajiem migrantiem
Uzņēmējs Ģirts Rungainis raidījumā TV24 pauda viedokli, ka Latvijas vēsturiskā pieredze ar padomju laika masveida imigrāciju ir iemesls sabiedrības noraidošajai attieksmei pret jaunajiem migrantiem. Viņš arī prognozē, ka migrācijas jautājums kļūs par nozīmīgu tēmu gaidāmajās vēlēšanās.
Uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis TV24 raidījumā "Nedēļa. Post Scriptum" pauda viedokli, ka Latvijas sabiedrības piesardzīgo attieksmi pret migrāciju lielā mērā izskaidro vēsturiskā pieredze ar padomju laika imigrāciju.
Vēsturiskā trauma
Pēc Rungaiņa domām, laikā no 1945. līdz 1990. gadam Latvijā ieradušos miljonu cilvēku dēļ tika apdraudēta pašas Latvijas kā nācijas valsts pastāvēšana. Šī pieredze, viņaprāt, ir atstājusi sabiedrībā trauma pēdas, un līdz šim nav izdevies pilnībā integrēt krieviski runājošo iedzīvotāju daļu, kas pēc Krievijas agresijas pastiprināšanās kļuvusi vēl mazāk gatava iesaistīties Latvijas sabiedrības dzīvē. Tāpēc, viņaprāt, arī jaunu, pēc rases, ādas krāsas un valodas atšķirīgu migrantu ierašanās sabiedrībā raisa nemieru.
Rungainis norādīja, ka līdzīgas bažas pastāv arī vairākās Rietumeiropas valstīs, kur imigrantu īpatsvars sasniedz 10–20% no iedzīvotāju skaita un kur pastāv priekšstats par migrantu agresivitāti un slogu sociālajai sistēmai.
Emigrācijas pieredze un vēlēšanas
Vienlaikus Rungainis atgādināja, ka Latvijai ir arī sava, pretēja migrācijas pieredze — aptuveni 200–300 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uzturas Rietumeiropas valstīs, taču saglabā ciešas saites ar dzimteni, tostarp izmantojot veselības aprūpes pakalpojumus par valsts līdzekļiem.
Viņš prognozēja, ka migrācijas temats kļūs par vienu no galvenajām tēmām gaidāmajās vēlēšanās, minot, ka Nacionālā apvienība šo jautājumu jau ir izvirzījusi savas kampaņas centrā.
Rungainis arī pievērsa uzmanību praktiskajam aspektam — migrantiem, kas caur Latviju mēģina nokļūt Rietumeiropā, bet tiek aizturēti citās valstīs un nosūtīti atpakaļ, Latvijai var nākties segt radušos izdevumus, piemēram, medicīnas rēķinus.
