Rute: NATO aizstāvēs katru kvadrātkilometru, Krievijas ambasādes draud ar kodolieročiem

Krievijas brīdinājumi vairākās Eiropas valstīs

Pēdējo dienu laikā Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības vairākās Eiropas valstīs — Lielbritānijā, Īrijā un Beļģijā — publicējušas līdzīgus paziņojumus par iespējamu kodolieroču izmantošanu. Pēc ambasādes Londonā izteikuma sekoja gandrīz identisks paziņojums no Krievijas ambasādes Īrijā, kā ziņo Interia. Savukārt Onet min, ka tāda pati formulēta vēstule tikusi publicēta arī Krievijas ambasādes Briselē vārdā.

Visos gadījumos Maskava norādīja, ka būs gatava izmantot "visu savu arsenālu, tostarp kodolieročus", lai aizstāvētu savu teritoriju, ja NATO valstis mēģinātu nošķirt Kaļiņingradas apgabalu no pārējās Krievijas. Tajā pašā laikā Krievijas pārstāvji apgalvoja, ka Maskavai nav plānu eskalēt situāciju ar Eiropu, un vainoja Eiropas politisko eliti "bīstamas spēles" izraisīšanā.

Konteksts: Londonas prese un Kremlis

Kā ziņo Interia, Krievijas ambasādes reakcija Londonā sekoja pēc britu laikraksta "I" publikācijas, kas Kaļiņingradu nosaukusi par "Putina lielāko vājumu", un Sky News producētā materiāla "The Wargame", kurā simulēts konflikts ar NATO konvencionālu triecienu pret apgabalu kā atbildi uz Krievijas agresiju.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs komentēja, ka no Polijas un citām Eiropas valstīm nākuši "fanātiski" paziņojumi par Kaļiņingradu, un ka Krievijas diplomāti ar šiem paziņojumiem vēlas atgādināt "karstajām galvām Eiropā" par attiecīgajiem Krievijas dokumentiem.

NATO ģenerālsekretāra atbilde

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, atbildot uz jautājumu par iespējamu kodoldraudi no Krievijas puses, paziņojis, ka alianse aizstāvēs "katru kvadrātkilometru" savas teritorijas un ka par to nav šaubu — un Putins to zina, tāpēc šāda draudu neesot. Viņš piebilda, ka, ja kaut kas notiktu, NATO ir gatava reaģēt. Pēc Rutes vārdiem, Krievijas rīcība izriet no tā, ka situācija Ukrainā neattīstās Putinam vēlamā veidā, un Krievijas mērķis ir šķelt Rietumus un novērst uzmanību no atbalsta Ukrainai. Rute citēja arī Polijas ārlietu ministru Radeku Sikorski, kurš sacījis, ka uz katru hibrīddraudu pret Poliju Polija atbildēs ar lielāku, nevis mazāku atbalstu Ukrainai.

Nedēļas incidenti un kodolarsenāls

Onet atgādina, ka septembrī Polijas gaisa telpā pie Braņevas iekļuvis Krievijas helikopters Mi-8, nedēļu iepriekš Krievijas droni uzbruka vilcienam pie Polijas robežas, bet pie Dorohusk–Jagodzin robežpunkta drons trāpīja kravas automašīnai Ukrainas pusē, izraisot ugunsgrēku.

Pēc SIPRI datiem, kā norāda Interia, Krievijai ir ap 5420 kodolgalviņu, no kurām aptuveni 4400 ir militārajā arsenālā un ap 1796 ir izvietotas. Pasaulē 2026. gada sākumā bijušas ap 12 187 kodolgalviņu, no kurām Krievijai piederējušas 5420, bet ASV — 5042.