Rutte: karš Ukrainā visticamāk beigsies ar mieru, nevis ar vienas puses uzvaru
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzskata, ka Krievijas karš pret Ukrainu diez vai noslēgsies ar kādas puses uzvaru. Viņš arī brīdina, ka Eiropai jāsaglabā modrība pret Krievijas agresiju arī pēc kara beigām.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute intervijā aģentūrai Bloomberg pauda viedokli, ka Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada februārī, visticamāk, nebeigsies ar vienas puses uzvaru. NATO ir Ziemeļatlantijas aliansē apvienota militārā savienība, kurā ir arī Latvija. Rutes teiktais ir svarīgs, jo tas parāda, kā alianses vadība vērtē iespējamo kara noslēgumu un ar to saistītos drošības riskus Eiropā.
Par to, vai kāda puse karā var uzvarēt, Rute atbildēja īsi: viņaprāt, tas nav ļoti ticams. Pēc viņa teiktā, šādi kari allaž beidzas ar miera vienošanos, kas bieži ir sava veida kompromiss.
Brīdinājums par Krievijas armiju
Rute uzsvēra, ka Eiropai jāpaliek modrai attiecībā uz iespējamu Krievijas agresiju arī tad, kad karš beigsies. Pašlaik Krievijas draudi neizpaužas tieši pie NATO valstu robežām, jo liela daļa Krievijas karavīru ir iesaistīti karā Ukrainā. Taču, ja karš noslēgsies, Krievijas lielā armija, viņaprāt, nepastāvēs tikai tāpēc, lai vienkārši būtu liela.
Citu politiķu vērtējumi
Ukrainas laikraksts „Ukrainska Pravda” atgādina, ka Igaunijas aizsardzības ministrs Martins Heremss iepriekš pauda pārliecību, ka Krievija neizbēgami „pārbaudīs” kādu citu valsti neatkarīgi no kara iznākuma. Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir sarunājies ar Rutti par drošības situāciju Austrumeiropā un notikumiem frontē. Tusks 28. augustā norādīja uz pazīmēm, ka Krievija nopietni gatavojas eskalācijai, un pieļāva, ka nākamie septiņi līdz astoņi mēneši varētu būt izšķiroši Ukrainas, Polijas un visa reģiona drošībai.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs savukārt izteicis šaubas par iespēju, ka Krievija uzbruks „pasaulē spēcīgākajai militārajai alianesei” NATO.


