Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi jauno Arhitektūras likumu
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Arhitektūras likumu, kas nosaka nozares pamatprincipus un arhitektu pašpārvaldi. Likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Latvijas parlaments Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma jauno Arhitektūras likumu, kas izraisījis dažādus viedokļus nozarē. Likums paredz stiprināt arhitektu un ainavu arhitektu lomu un radīt priekšnoteikumus kvalitatīvas telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai. Tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ko paredz likums
Dokuments nosaka arhitektūras nozares pamatprincipus, pašvaldību kompetenci šajā jomā, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības un pašpārvaldes regulējumu. Tas attieksies gan uz arhitektiem, gan uz ainavu arhitektiem.
Līdz ar likumu nostiprināta pašvaldību loma kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un noteiktas pilsētas arhitekta funkcijas. Paredzēts izveidot arī Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju, kas kalpos kā arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija.
Papildus tam likums regulē arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus un nosaka principus, kā mākslu un dizainu integrēt sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs un to ārtelpā. Tieši šis jautājums likuma izstrādes laikā visvairāk raisīja domstarpības starp arhitektiem un būvniekiem, kā arī nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem.
Izmaiņas pirms galīgā lasījuma
Pirms balsojuma deputāti atbalstīja vairākus precizējumus. Pilnveidota kvalitatīvas dzīves vides definīcija, precizēti nozares principi un pašvaldību uzdevumi, uzlabots regulējums par pilsētu arhitektu darbu, kā arī precizētas kolēģijas funkcijas un profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas prasības.
Līdzšinējā kārtība
Pašlaik arhitektūras jomas regulējums ir izkaisīts vairākos normatīvajos aktos, tostarp Būvniecības likumā. Jaunais likums šos jautājumus apvienos vienuviet: nozares pamatprincipus, atbildīgo institūciju kompetenci, profesionālo darbību un pašpārvaldi.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) iepriekš norādīja, ka diskusijas par likumu ilgušas 21 gadu un deputāti kopā ar nozares profesionāļiem spējuši vienoties par jaunu redakciju.
