Saeima ierobežo Krievijas un Baltkrievijas personu līdzdalību kritiskajā infrastruktūrā
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas liedz Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām iegūt būtisku līdzdalību D kategorijas kritiskās infrastruktūras subjektos. Grozījumus virzīja Ekonomikas ministrija.
Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā apstiprināja Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus Nacionālās drošības likumā. Tie aizliedz Krievijai vai Baltkrievijai piederīgām personām iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi subjektos, kas ietilpst D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā.
Ko paredz grozījumi
Ministrija skaidro, ka mērķis ir pilnveidot mehānismu, ar kuru izvērtē un novērš apdraudējumu kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem. Tāpat plānots mazināt valsts pārvaldes un privātpersonu administratīvo slogu un precizēt atsevišķas redakcionālas normas.
D kategorija aptver infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai pakalpojumu pārtraukšana izņēmuma stāvokļa vai kara laikā būtiski apdraudētu sabiedrības un valsts drošību. Tajā ietilpst, piemēram, pārtikas ražošanas un tirdzniecības, siltumapgādes un medikamentu apgādes jomas subjekti. Atšķirībā no A, B un C kategorijas šeit nevar identificēt konkrētus infrastruktūras objektus, jo „kritiskums” izpaužas kā pakalpojumu sniegšanas process.
Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas nevarēs kļūt arī par šādu subjektu patiesā labuma guvējiem vai netiešās ietekmes ieguvējiem. Patiesā labuma guvēja līdzdalība ir vismaz 10% no pamatkapitāla vai balsstiesīgajām akcijām.
Piemērošana un pārejas noteikumi
Nozares ministrija ņems vērā ierobežojumus, apzinot topošos subjektus, un uzraudzīs esošo atbilstību. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar nozares ministriju noskaidros, vai D kategorijā jau ir subjekti ar minēto personu būtisku līdzdalību vai ietekmi, un iesniegs Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par to izslēgšanu.
Grozījumi arī nosaka, kuras IT pakalpojumu sniedzējas var atzīt par nacionālajai drošībai nozīmīgām, ja Ministru kabinets to nolemj, balstoties uz valsts drošības iestādes atzinumu. Turpmāk atļauju vairs nevarēs uzskatīt par piešķirtu automātiski, ja valdība noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu.
