Saeima pirmajā lasījumā pieņem jaunu Kriminālsodu izpildes likumu; nomainīs pēdējo padomju laika kodeksu

Saeima 18. jūnijā pirmajā lasījumā pieņēma Kriminālsodu izpildes likumu, kas aizstās pašreizējo Latvijas Sodu izpildes kodeksu, kurš spēkā kopš 1971. gada. Jaunais likums plānots spēkā no 2027. gada 1. janvāra.

Tieslietu ministrijas pārstāves Kristīne Ķipēna un Laura Šileikiste norāda, ka, lai gan kodekss ir nepārtraukti uzlabots (tajā veikti 50 grozījumi), nepieciešams pilnīgi jauns regulējums. Saeimas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsver, ka kodekss ir pēdējais likums, kas saglabājies no Padomju Savienības laikiem.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un cilvēktiesībām atbilstošu soda izpildi, tādējādi vairojot sabiedrības drošību, cieņu un lojalitāti pret valsti. Tas paredz noteikt sodu izpildes principus, institūciju kompetenci, izpildes kārtību, notiesātā tiesisko statusu, kā arī nosacītas atbrīvošanas kārtību.

Likums izstrādāts, ņemot vērā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas rekomendācijas un starptautiskos standartus.

Pilnveidojumi vērsti četros virzienos: mūsdienīgs soda izpildes saturs, sabiedrības drošības stiprināšana, notiesātā pamattiesību stiprināšana un soda izpildes procesu efektivizācija.

Jaunā likumā būtiska uzmanība pievērsta notiesāto individuālam izvērtējumam, progresīvai soda izpildei un resocializācijai, tostarp plašākai sabiedrības, nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaistei. Tiks pilnveidoti drošības un uzraudzības mehānismi, lai mazinātu ieslodzīto neformālo hierarhiju un novērstu noziedzīgus nodarījumus.

Tāpat likums stiprinās cietušo tiesisko interešu ievērošanu un attīstīs atjaunojošā taisnīguma pieejas, piemēram, mediāciju un izlīgumu, kas būs iespējams ne tikai soda izpildes laikā, bet arī pēc tā.

Sabiedrībā izpildāmo sodu regulējums tiks pilnveidots, novēršot dublēšanos un apvienojot probācijas klientu tiesības un pienākumus vienkopus. Tiks uzlabota arī elektroniskā uzraudzība – augsta riska gadījumos proaktīvi varēs uzstādīt ierīces atrašanās vietas noteikšanai.

Notiesāto ievietošana brīvības atņemšanas iestādēs tiks veikta, ņemot vērā soda mērķi, drošību un neformālās hierarhijas mazināšanu. Jaunie kritēriji paredz šķirti izvietot tos, kas iepriekš nav atradušies ieslodzījumā, un, ja iespējams, iestādē tuvāk dzīvesvietai. No 2028. gada ņems vērā arī resocializācijas vajadzības.