Saeimas komisija vēja parku jautājumā vēl nav vienojusies par kompromisu
Saeimas komisija trešdien nevienojās par to, vai un kā pašvaldības drīkstētu noraidīt vēja parku projektus, ja teritorijā jau ir noteikta jauda. Jautājumu komisija skatīs atkārtoti nākamnedēļ.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien nespēja vienoties par kompromisu jautājumā, vai pašvaldībām būtu jādod tiesības noraidīt vēja elektrostaciju projektus, ja to teritorijā jau darbojas vai ir akceptēti vēja parki ar noteiktu jaudu. Deputāti nebalsoja par nevienu no piedāvātajiem variantiem, un komisija pie jautājuma atgriezīsies nākamajā nedēļā. Tas aizkavē grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN), kas regulē, kādos gadījumos un kādā kārtībā jāvērtē plānoto darbību ietekme uz vidi.
Ko paredz strīdīgais priekšlikums
Saeima 3. septembrī otrajā lasījumā atbalstīja normu, kas ļautu lemt par vēja elektrostaciju lietderību, ja pašvaldībā jau ir vēja parki vismaz 150 megavatu (MW) apmērā vai plānošanas reģionā – vismaz 500 MW. Pati komisija šo priekšlikumu iepriekš neatbalstīja, un tas izraisīja domstarpības gandrīz katrā sēdē. Grozījumus komisijā otrajam lasījumam skata jau vairāk nekā gadu.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) trešajam lasījumam piedāvāja citu redakciju. Pašvaldība varētu atteikt tikai tad, ja akceptēti vēja staciju projekti ar kopējo jaudu vismaz 150 MW un kompetentā institūcija kumulatīvās ietekmes izvērtējumā konstatējusi būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti. KEM valsts sekretāre Līga Kurevska norādīja, ka 500 MW slieksnis ir izslēgts un tas ir kompromisa variants.
Iebildumi
Latvijas Pašvaldību savienība iebilda, ka jaunā redakcija sašaurina tiesības un neregulē situāciju, kad vēja parki atrodas divās pašvaldībās, tāpēc aicināja atbalstīt otrā lasījuma lēmumu. Deputāts Kaspars Briškens (P) aicināja atgriezties pie komisijas otrā lasījuma lēmuma izslēgt šo normu un turpināt darbu pie kompromisa. Deputāte Skaidrīte Ābrama iebilda, norādot uz tiesisko neskaidrību. Latvijas Atjaunojamās enerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš brīdināja par tiesvedību risku un grūtībām piesaistīt finansējumu. Deputāts Jānis Patmalnieks (JV) norādīja, ka priekšlikums vairāk nekā gadu “turējis likumprojektu ķīlā”, un aicināja nodalīt pašvaldību atbildību par teritorijas plānojumu no Valsts vides dienesta lomas IVN jomā.
Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu, stiprināt investoru tiesisko paļāvību un optimizēt sabiedrības informēšanu. Iepriekš bija plānots, ka tie stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
