Saeimas vēlēšanu kandidāts J. Kovals: jāmaina finansējuma sadale starp valsti un pašvaldībām
Bauskas novada domes deputāts Jānis Kovals, kas kandidē 15. Saeimas vēlēšanās Zemgales apgabalā, uzsver nepieciešamību pārskatīt finansējuma sadali starp valsti un pašvaldībām un risināt lauku iedzīvotāju noturēšanas problēmu.
Jānis Kovals, dzimis 1977. gadā un dzīvojošs Vecumniekos, 15. Saeimas vēlēšanās kandidē Zemgales vēlēšanu apgabalā no saraksta «Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija» ar 11. numuru. Viņš ieguvis bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās Rīgas Tehniskajā universitātē un maģistra grādu vides pārvaldībā Latvijas Universitātē. Šobrīd Kovals ir Bauskas novada domes deputāts un strādā par pārdošanas projektu vadītāju uzņēmumā «SensusLab». Centrālās vēlēšanu komisijas datos norādītas viņa parādsaistības nepilnu 148 tūkstošu eiro apmērā.
Reģiona nākotne un infrastruktūra
Kovals uzsver, ka Bauskas novads kā Latvijas dienvidu vārti ir sava veida valsts vizītkarte, taču galvenais izaicinājums ir iedzīvotāju noturēšana laukos. Viņaprāt, svarīga ir arī transporta infrastruktūra – gan Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecība, gan «Rail Baltica» dzelzceļa projekta īstenošana, kas savienotu Baltiju ar Eiropu.
Priekšlikumi lauku attīstībai
Risinot demogrāfijas jautājumus, kandidāts piedāvā ieviest atbalstu un garantijas mājokļu kreditēšanai laukos, kā arī veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu reģionos. Viņš uzsver, ka svarīgākais ir pašu pašvaldību un vietējo kopienu spēja radīt drošu vidi un stiprināt piederības sajūtu, lai jaunieši pēc izglītības iegūšanas izvēlētos palikt novadā.
Drošība un pašvaldību finansējums
Drošības jautājumos Kovals atzīst, ka par pievienošanos Zemessardzei domā, taču pagaidām to neļauj ikdienas noslodze – tā vietā viņš seko drošības tēmām raidierakstos un neregulāri atbalsta Ukrainu ar ziedojumiem. Viņš pieļauj atsevišķu hibrīduzbrukumu iespējamību, bet uzskata plašāku eskalāciju ar Krieviju par maz iespējamu.
Ja tiks ievēlēts, Kovals plāno pievērsties izglītības, sporta un jaunatnes jautājumiem, taču par aktuālāko uzdevumu min pašvaldību finansēšanas modeļa maiņu – uzsvaru liekot nevis uz finansējuma pārdali starp pašvaldībām, bet gan starp valsti un pašvaldībām, kā arī pārskatot valsts deleģētos pienākumus, kuriem nav piešķirts atbilstošs finansējums.
