Sākas sabiedriskā apspriešana par ūdeņraža cauruļvada izbūvi Latvijā; Bauskā sapulce 17. augustā
Latvijas gāzes pārvades operators Conexus Baltic Grid no 28. jūlija līdz 1. septembrim rīko sākotnējo sabiedrisko apspriešanu par plānoto ūdeņraža cauruļvadu. Projekts ir daļa no Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora, kas savienos Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju.
AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir uzsākusi sākotnējo sabiedrisko apspriešanu par ūdeņraža cauruļvada izbūvi Latvijas teritorijā. Apspriešana norisināsies no šī gada 28. jūlija līdz 1. septembrim. Tās laikā desmit pašvaldībās, caur kurām plānots cauruļvada maršruts, notiks arī klātienes sanāksmes. Viena no tām paredzēta Bauskas novada domes sēžu zālē 17. augustā plkst. 17.00.
Sākotnējā apspriešana ir pirmais posms, kurā iedzīvotāji, zemes īpašnieki un pašvaldības var izteikt priekšlikumus projekta turpmākajai izpētei. Pašlaik noteiktā izpētes teritorija ietver 1773 zemes vienības vai to daļas. Precīzs cauruļvada novietojums tiks precizēts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma izstrādes laikā un vēlāk projektēšanā.
Plānots, ka ūdeņraža cauruļvads tiks izbūvēts paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam, tādējādi maksimāli izmantojot jau izveidoto infrastruktūras koridoru. Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors ir starpvalstu iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot reģionālu ūdeņraža pārvades maģistrāli, savienojot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Cauruļvada garums Latvijas teritorijā varētu būt aptuveni 270–280 kilometri atkarībā no izvēlētā maršruta un savienojuma ar Igauniju.
Projekta attīstība sākās 2024. gadā ar priekšizpēti, kurā analizēja tehniskos, ekonomiskos un regulatīvos aspektus. Pašlaik norisinās detalizētās izpētes un plānošanas posms, kas ilgs līdz 2027. gadam. Šim posmam piesaistīts 6,8 miljonu eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Tiek prognozēts, ka būvniecība varētu sākties ap 2029. gadu, bet cauruļvada nodošana ekspluatācijā ieplānota pēc 2033. gada.
Projektam ir piešķirts Eiropas Komisijas kopējo interešu projekta statuss. Tajā iesaistīti seši gāzes pārvades sistēmas operatori: "Elering" (Igaunija), "Conexus Baltic Grid" (Latvija), "Amber Grid" AB (Lietuva), "GAZ-SYSTEM" (Polija), "ONTRAS Gastransport" (Vācija) un "Gasgrid vetyverkot" Oy (Somija).
