Sākoties Igaunijas budžeta sarunām, kultūras darbinieki cer uz algu kāpumu
Igaunijā otrdien sākās sarunas par valsts budžetu, un kultūras nozares darbinieki, iedvesmoti no uzlabotās ekonomikas prognozes, cer uz minimālās algas paaugstinājumu un labāku sociālo aizsardzību pašnodarbinātajiem.
Otrdien, 25. augustā, Igaunijā sākās valsts budžeta sarunas. Kultūras nozares pārstāvji šajā sakarā gaida gan minimālās algas celšanu, gan sociālās apdrošināšanas garantijas ārštata darbiniekiem.
Saskaņā ar koriģēto pavasara ekonomikas prognozi, Igaunijas tautsaimniecība attīstās labāk, nekā iepriekš pieņemts. Finanšu ministrija paredz ekonomikas izaugsmi 2,3% apmērā, kas rada optimismu arī kultūras sektorā, kurš līdz šim bijis viena no galvenajām jomām, kur veikti finansējuma samazinājumi.
Pavasarī Darbinieku arodbiedrību centrālā organizācija (TALO), kas pārstāv augstākās izglītības ieguvušos kultūras darbiniekus, tikās ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem un pieprasīja algu paaugstinājumu. Nozare cer, ka ministrija aizstāvēs tās intereses, pauda Teātra darbinieku savienības izpilddirektore Elīna Karda.
Minimālās algas prasība
Karda norādīja, ka tiek gaidīts, lai tiktu ņemti vērā TALO gada sākumā izteiktie priekšlikumi par minimālās algas celšanu kultūras darbiniekiem — no pašreizējiem 1720 eiro līdz 2021 eiro. Ņemot vērā uzlabojušos ekonomikas prognozi, nozares pārstāvji ir noskaņoti optimistiskāk nekā gada sākumā, lai gan atzīst, ka situācija joprojām ir sarežģīta visās jomās.
Grozījumi likumā par radošajiem darbiniekiem
Otrs svarīgais jautājums skar vairākas kultūras jomas — tie ir grozījumi likumā par radošajiem darbiniekiem, kas atvieglotu ārštata darbinieku stāvokli. Karda uzsvēra, ka jau ilgstoši tiek gaidīts progress priekšlikumiem par pastāvīgu sociālo nodokli vai tā ikgadēju summēšanu radošajām personām un radošo darbinieku savienībām. Pie šiem grozījumiem ilgstoši strādājis viss kultūras sektors kopā ar vairāku ministriju darba grupām, tostarp nozīmīgu ieguldījumu devusi arī Kultūras ministrija. Pēc Kardas teiktā, šis jautājums ir cieši saistīts ar to, kā sabiedrība kopumā vērtē radošo cilvēku darbu un radošo savienību lomu.
