Salazars divus gadus nezināja, ka vairs nav Portugāles premjerministrs
Portugāles diktators Antoniu Salazars pēc insulta 1968. gadā tika aizvietots amatā, taču apkārtējie viņam to noslēpa vēl divus gadus. Ukrainas Pravda šo vēsturisko stāstu izmanto kā piemēru valstu vadītāju informatīvajai izolācijai.

Portugāles diktators Antoniu Salazars, kurš valsti vadīja 36 gadus, pēc smaga veselības stāvokļa pasliktināšanās 1968. gadā zaudēja amatu, taču vēl divus gadus uzskatīja sevi par premjerministru. Par šo vēstures epizodi stāsta Ukrainas Pravda, to piesaucot kā spilgtu piemēru tam, kā varas vadītājs nonāk informācijas burbulī.
Kritiens un aizvietošana
Notikumi sākās 1968. gada 3. augustā. 79 gadus vecais Salazars pirms regulāras pēdu kopšanas procedūras pie personiskā podologa nokrita un sasitās pret grīdu. Pēc tam viņu mocīja stipras galvassāpes, un ārsti konstatēja smadzeņu hematomu. Pēc operācijas, šķiet, sākušās atveseļošanās, taču vēlāk viņš zaudēja samaņu un nokļuva komā – ārsti diagnosticēja asinsizplūdumu labajā smadzeņu puslodē.
Valsts padome, kas sanāca prezidenta rezidencē, nolēma, ka nespējīgs ministru padomes vadītājs radīs nevēlamu varas vakuumu. Par premjeru iecēla profesoru Marselu Kaetanu, kuru raksturo kā neoficiālu mērenu reformatoru līderi. Kad Salazars pret ārstu prognozēm atguva samaņu, nolēma viņam neziņot, ka valsti vairs nevada.
Izlikšanās vēl divus gadus
- gada 5. februārī Salazaru izrakstīja no slimnīcas. Viņš pieprasīja ikdienas ziņojumus, pieņēma ministrus un gubernatorus, parakstīja dokumentus un rīkoja valdības sēdes. Mājkalpotāja Marija de Žezuša ierobežoja piekļuvi informācijai, bet viņa apkārtējie izpildīja norādījumu radīt iespaidu, ka viņš joprojām valda. Viņa mīļākā laikraksta Diário de Notícias vadītājs naktīs gatavoja īpašu numuru vienā eksemplārā, izņemot jebkādas atsauces uz jauno politisko realitāti.
Francijas laikraksta L'Aurore galvenais redaktors Rolāns Fors 1969. gada 7. septembrī publicēja interviju ar virsrakstu "Salazars domā, ka joprojām valda Portugālē!". Laikraksts līdz diktatoram nenonāca.
Režīms
Salazars pie varas nonāca 1932. gadā pēc nestabila perioda, kad 16 gados valstī nomainījušies 9 prezidenti un 44 premjerministri. Viņa režīma pamatā bija armija, slepenpolicija PIDE un vienīgā partija. Piecdesmitajos gados balsstiesības bija tikai 1,2 miljoniem no 7,7 miljoniem iedzīvotāju.


