Šamondas vīruss pirmoreiz atklāts cilvēkam: ko saka ES slimību kontroles centrs
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) izmeklē pirmo zināmo Šamondas vīrusa gadījumu cilvēkam. Eksperte norāda, ka viens gadījums vēl nenozīmē draudus plašai sabiedrībai.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) izmeklē pirmo reizi pasaulē reģistrēto Šamondas vīrusa (SHAV) infekciju cilvēkam. Vīruss oktobra sākumā konstatēts pacientam, kurš saņēma ārstēšanu citas smagas slimības dēļ un vēlāk nomira. Līdz šim vīruss Eiropā bija atrasts tikai lauksaimniecības dzīvniekiem, tāpēc šis gadījums pastiprinājis uzmanību sabiedrības drošības jautājumiem.
Ko saka ECDC
ECDC turpina noskaidrot, vai vīruss izraisīja pacienta nāvi vai tai veicināja, kā arī kā cilvēks tika inficēts. Centra ekspertei Emīlijai Peronai, kas specializējas jaunajās un ar pārnēsātājiem saistītajās slimībās, atklāts tikai viens cilvēka gadījums. Viņasprāt, ar to nepietiek, lai spriestu, kā vīruss ietekmētu iedzīvotājus kopumā vai cilvēkus ar novājinātu imunitāti. Viņa piebilda, ka šādiem cilvēkiem daudzu infekciju gadījumā ir lielāks komplikāciju un smagas slimības risks.
Peronas teiktais liecina, ka dzīvniekos izplatītas slimības automātiski neapdraud cilvēkus un ka viens gadījums nenozīmē, ka infekcija spēj efektīvi pārnesties starp cilvēkiem. Katrs gadījums esot jāvērtē atsevišķi, balstoties uz pieejamajiem datiem par cilvēku un dzīvnieku veselību.
Riska novērtējums
ECDC sadarbojas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un Francijas iestādēm, lai sagatavotu iespējamos sabiedrības veselības ieteikumus. Kopā ar EFSA uzsākts kopīgs riska novērtējums. Tāpat centrs strādā ar attiecīgo ES references laboratoriju, lai stiprinātu testēšanas kapacitāti un palīdzētu dalībvalstīm atklāt citus iespējamos gadījumus.
Vīruss lauksaimniecības dzīvniekiem
Šamondas vīruss pirmoreiz atklāts Nigērijā 1960. gados. Eiropas lauksaimniecības dzīvniekiem tas konstatēts pirmo reizi 2026. gada vasarā: klīniskās pazīmes novērotas no jūnija, bet vīruss identificēts jūlija beigās. Kopš tā laika to atradusi Austrijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā un Šveicē, kā arī Džērsijā. Īrijā Korkas grāfistē vīruss oktobra sākumā atklāts divās piena fermās. Slimība nav obligāti paziņojama ne Īrijā, ne ES.
Lopiem slimība izpaužas ar drudzi, nespēku, caureju un pazeminātu piena ieguvi.


