svētdiena, 2026. gada 22. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 22. novembris 12:04

Sarkanais Krusts brīdina: autonomo ieroču regulēšanai drīz var būt par vēlu

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja un cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka autonomo ieroču attīstība apsteidz mēģinājumus tos regulēt. ANO konvencijas par noteiktiem parastajiem ieročiem konferencē Ženēvā panāktā vienošanās pārrunāt regulējumu nākamos divus gadus tiek uzskatīta par nepietiekamu.

Foto: The Guardian Science

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) un cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka drīz būs par vēlu regulēt autonomos ieročus, jo to izstrāde šķietami notiek ātrāk nekā centieni tos ierobežot. Brīdinājums izskanēja, kad Ženēvā noslēdzās nedēļu ilga ANO Konvencijas par noteiktiem parastajiem ieročiem dalībvalstu konference, kurā piedalījās vairāk nekā 120 valstu. Autonomie ieroči ir militāras sistēmas, kas darbojas bez cilvēka uzraudzības, bieži izmantojot mākslīgo intelektu vai citas robotikas tehnoloģijas.

Konferencē panāca vienošanos nākamo divu gadu laikā apspriest instrumentu autonomo ieroču regulēšanai. Cilvēktiesību grupas norāda, ka ar to nepietiek, lai novērstu draudus.

Prasība pēc skaidriem aizliegumiem

ICRC starptautisko tiesību, kustības un partnerību direktore Kordula Drēge (Cordula Droege) sacīja, ka mākslīgais intelekts jau tiek izmantots kaujas laukā un, iespējams, arī ieroču sistēmās. Ja tas paliks bez regulējuma, būs daudz grūtāk to ierobežot vēlāk. Viņa uzsvēra, ka mērķis nav aizliegt visas autonomās sistēmas, bet starptautiskā līgumā noteikt sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt. Viņasprāt, cilvēku izvēle par mērķiem ar mašīnu palīdzību būtu jāuzskata par morālu sarkano līniju.

ICRC prezidente Mirjana Spoljarika Eggere (Mirjana Spoljaric Egger) un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicina pieņemt juridiski saistošu instrumentu ar skaidriem aizliegumiem un lietošanas ierobežojumiem. ICRC īpaši prasa aizliegt autonomo ieroču izmantošanu pret personām.

Jau fiksēti civiliedzīvotāju upuri

Avots min vairākus gadījumus. Jūlijā Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjā, mākslīgā intelekta vadīts Krievijas drons nogalināja trīs civiliedzīvotājus: tas mēģināja trāpīt degvielas uzpildes stacijai, bet ietriecās sienā. Izraēla Gazā izmanto mākslīgā intelekta atbalstītas metodes mērķu sarakstu veidošanai, un cilvēktiesību grupas apgalvo, ka dēļ tā kļūdaini nogalināti civiliedzīvotāji. Irānā ASV trieciens pa pamatskolu prasījis 156 civiliedzīvotāju dzīvības, tostarp 120 skolēnu; ziņots, ka tas bija mākslīgā intelekta sistēmu savāktu kļūdainu izlūkdatu sekas.

Future of Life Institute militārā mākslīgā intelekta pārvaldības vadītāja Anna Hīra (Anna Hehir) norādīja, ka ražotāji un armijas mēģina izstrādāt dronu baru spējas, kad vienlaikus darbojas simtiem vai tūkstošiem autonomo dronu. Viņasprāt, vienas sistēmas algoritmiskā kļūda varētu novest pie visa bara nepareizas rīcības. Pastāv arī izplatīšanās risks: nevalstiski grupējumi arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, piemēram, jemenas huti ballistisko raķešu izstrādei.

Vecākais diplomāts, kas pārzina ANO sarunas, atzina, ka pēc 13 gadiem galvenais ir politiskā griba nopietni sākt regulēšanu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā