Šašliks – no Kaukāza virtuves līdz Līgo svētku simbolam Latvijā
Šašliks, kas radies Tuvajos Austrumos un Kaukāzā, padomju laikā kļuva par neatņemamu Latvijas vasaras svētku sastāvdaļu, īpaši Jāņos.
Lai gan šašliks nav tradicionāls latviešu ēdiens, tas ir kļuvis par neoficiālu Līgo svētku simbolu. Šī ēdiena pirmsākumi meklējami Kaukāzā, Centrālāzijā un Tuvajos Austrumos, kur klejotāju tautas gaļu cepa uz iesmiem jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Vārds “šašliks” cēlies no Krimas tatāru valodas “şışlıq”, kas savukārt atvasināts no “şış” – iesms.
Šašlika ienākšana Latvijā Krievijas impērijas laikā šašliks izplatījās Austrumeiropā, bet Latvijā tas kļuva populārs tikai 20. gadsimta otrajā pusē. Padomju Savienībā šašliks ieguva īpašu vietu – no restorānu ēdiena tas pārtapa par brīvdabas atpūtas simbolu. Sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados izbraucieni pie dabas bieži vien nozīmēja pārnēsājamu mangalu, iesmus un marinētu cūkgaļu.
Latvijas īpatnības un tradīcijas Atšķirībā no musulmaņu zemēm, kur izmanto jēru vai liellopu gaļu, Latvijā populārākais ir cūkgaļas šašliks. To pasniedz ar kartupeļiem, salātiem vai marinētiem gurķiem, un bieži izmanto ķiploku, tomātu vai krējuma mērces. Marināde arī mainījusies – bez tradicionālā etiķa tagad izmanto kefīru, alu, vīnu vai granātābolu sulu. Daudziem šašliks asociējas ar “bērnības garšu” – cūkgaļu, sīpoliem un vieglu etiķa noti.
Rēzeknes ieguldījums šašlika kultūrā Interesanti, ka padomju laikā Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca ražoja nerūsējošā tērauda iesmus šašlikam. Saskaņā ar 1970. gada avīzes “Znamja Truda” rakstu, rūpnīca viena gada laikā nosūtīja vairāk nekā 120 tūkstošus iesmu uz dažādām PSRS pilsētām, tostarp Maskavu, Brjansku, Kazaņu un Habarovsku. Tādējādi Latvija nodrošināja arī šašlika dzimtenes – Kaukāza – virtuvi ar nepieciešamo aprīkojumu.
Vēsturiski brīdinājumi Jau 1924. gadā “Latvijas Ārstu Žurnāls” brīdināja par nepietiekami izcepta šašlika bīstamību, norādot, ka Kaukāzā un Persijā daudzi iedzīvotāji ir inficēti ar vērša lenci, jo lieto jēlu gaļu.
Šodien šašliks ir viens no populārākajiem vasaras ēdieniem Baltijā, un Jāņu laikā tas ir gandrīz obligāts svētku galda elements, lai gan vēsturiski Līgos ēda sieru un pīrāgus. Kā liecina aptaujas, daudzi Latvijas iedzīvotāji nevar iedomāties Jāņus bez šašlika.
