Satversmes tiesa: zemi ienākumi vien nedod tiesības uz atbrīvošanu no parādiem

Satversmes tiesa (ST) atzinusi par Satversmei neatbilstošu esošo kārtību, kādā fiziskas personas var tikt atbrīvotas no parādsaistībām, jo tā nenodrošina pienācīgu parādnieka mantiskā stāvokļa izvērtējumu.

Pēc tiesas vērtējuma, atbrīvošana no parādiem ir attaisnojama vienīgi tad, ja persona tos objektīvi nespēj nomaksāt. Tiesa uzsvēra, ka ne ienākumu līmenis, ne piederība likumā noteiktai sociāli aizsargātai grupai pats par sevi nepierāda maksātnespēju — personai var būt uzkrājumi vai manta, savukārt izdevumi var būt nelieli. Tāpēc pilnvērtīgs vērtējums prasa ņemt vērā gan ienākumus, gan izdevumus, gan piederošo mantu.

Trūkumi regulējumā

ST konstatēja, ka pašreizējā kārtībā tiek pārbaudīti tikai ienākumi un atbilstība likumā noteiktiem kritērijiem, bet izdevumi un manta netiek pilnībā izvērtēti. Tas nozīmē, ka no saistībām var tikt atbrīvotas arī personas, kuras faktiski spētu tās nokārtot.

Tiesa norādīja, ka šāda nepamatota atbrīvošana neveicina sabiedrības labklājību un vienlaikus ierobežo kreditoru īpašuma tiesības, jo kreditors zaudē prasījumu pret parādnieku. Tas arī palielina kreditēšanas riskus, kas var sadārdzināt vai apgrūtināt kredītu pieejamību tostarp tieši tām personu grupām, kuras likumdevējs vēlējies aizsargāt. ST secināja, ka nav panākts samērīgs līdzsvars starp kreditoru tiesībām un sabiedrības interesēm.

Termiņš izmaiņām

Apstrīdētās normas zaudēs spēku 2027. gada 1. oktobrī, lai likumdevējam būtu laiks pieņemt jaunu regulējumu, kas nodrošinātu atbrīvošanu no parādiem vienīgi personām, kurām tiešām nav iespēju tos nomaksāt. Spriedums ir galīgs un stājas spēkā publicēšanas dienā "Latvijas Vēstnesī".

Pieteikumu tiesā iesniedza parādu atgūšanas uzņēmums SIA "GelvoraSergel", norādot, ka 2025. gada janvārī spēkā stājušies grozījumi likumā būtiski paplašinājuši personu loku, kas var pretendēt uz atbrīvošanu no parādiem, tādējādi samazinot uzņēmuma iegādāto parādu portfeļa vērtību.