Sausums Eiropā sadārdzina preces un draud ar augstāku inflāciju
Zemais ūdens līmenis upēs, tostarp Reinā, sadārdzina kravu pārvadājumus un enerģijas izejvielas, savukārt ekonomisti brīdina, ka klimata izraisītas laikapstākļu galējības arvien vairāk ietekmē inflāciju eirozonā.
Vācijas un citu Eiropas valstu ekonomikas eksperti norāda, ka ekstrēmi laikapstākļi arvien vairāk atstāj pēdas uz cenu pieaugumu, lai gan precīzu ietekmi uz Vācijas inflāciju pagaidām aprēķināt neizdodas. RWI – Leibnica Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Torstens Šmits skaidro, ka zemais ūdens līmenis Reinā liedz kuģiem pārvadāt pilnu kravas apjomu, tāpēc transporta izmaksas par tonnu strauji pieaug. Tas sadārdzina arī pa ūdensceļiem transportētās enerģijas izejvielas, piemēram, dīzeļdegvielu un apkures eļļu, un šīs papildu izmaksas galu galā sedz patērētāji.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), aprēķinot cenu rādītājus, ņem vērā globālās sasilšanas, ekstremālu laikapstākļu un ražas zaudējumu ietekmi. Pēc FAO datiem, pārtikas cenas pašlaik ir aptuveni par 30% augstākas nekā 2020. gadā, īpaši strauji pieaugot gaļas un eļļas augu produktu cenām.
Pētījumi brīdina par ilgtermiņa spiedienu
Eiropas Centrālā banka kopā ar pieciem Eiropas pētniecības institūtiem 2025. gada jūlijā publicēja pētījumu par klimata galējībām un pārtikas cenu lēcieniem, brīdinot, ka biežāki ekstrēmi laikapstākļi var apgrūtināt centrālo banku spēju nodrošināt cenu stabilitāti. Arī augstākas kafijas cenas Brazīlijā vai Vjetnamā var ietekmēt inflāciju ES. Jau 2023. gadā ECB pētījums par laikapstākļu triecienu asimetrisko ietekmi uz inflāciju secināja, ka klimata pārmaiņas var pastiprināt gan inflācijas spiedienu, gan atšķirības starp eirozonas valstīm.
Saskaņā ar ECB datiem, jūnijā inflācija eirozonā svārstījās no 2% Francijā līdz 5,4% Lietuvā, savukārt Vācijā tā bija 2,4% pie ES vidējā rādītāja 2,8%. Transporta izmaksu pieaugums 5,3% apmērā ir viens no inflācijas dzinējspēkiem. ECB 11. jūnijā jau paaugstināja depozīta likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,25%.
Šmits uzskata, ka pagaidu, laikapstākļu izraisīts cenu lēciens pats par sevi visticamāk nenoved pie stingrākas monetārās politikas, taču situācija mainītos, ja vairākas krīzes sakristu vienlaicīgi. Vācijas Krājbanku asociācijas finanšu eksperts Holgers Šulcs iesaka Vācijas uzņēmumiem atgriezties pie lielāku krājumu uzturēšanas, jo tas kalpo kā sava veida apdrošināšana neparedzamā pasaulē.
