Savvaļas dzīvnieku fonds: vides zemkopības shēmām Anglijā trūkst divu miljardu mārciņu

Britu dabas aizsardzības organizācija Wildlife Trust brīdina, ka lauksaimniecībai un dabai Anglijā var draudēt krīze, jo Vides zemes apsaimniekošanas shēmām (Environmental Land Management, ELM) trūkst aptuveni 2 miljardu mārciņu finansējuma. Brīdinājums izskanēja pirms Apvienotās Karalistes rudens budžeta, kas tika gaidīts 28. oktobrī. ELM ir subsīdiju sistēma, kas maksā lauksaimniekiem par saimniekošanu, kura vienlaikus aizsargā dabu un uzlabo vidi.

Ekonomiskā analīze

Wildlife Trust 27. oktobrī publicēja ekonomisko analīzi. Tā lēš, ka Anglijas vides prioritāšu sasniegšanai nepieciešami vismaz 3,8 miljardi mārciņu gadā. Tas ir vairāk nekā divreiz vairāk par 1,65 miljardiem mārciņu, kas saņemti pēdējā gadā. Organizācija norāda, ka ELM budžets ir praktiski iesaldēts vairākus gadus, lai gan lauksaimnieku un pārtikas ražošanas izmaksas pieaug.

No 3,8 miljardiem mārciņu 2 miljardi būtu jāvelta zemes izmantošanas pārmaiņām, ko izraisa klimata pārmaiņas. Tas ietver kūdrāju atjaunošanu, jaunu dzīvotņu izveidi savvaļas dzīvniekiem un jaunu dzīvžogu un koku stādīšanu. Atlikušie 1,7 miljardi mārciņu būtu jāpiešķir konsultācijām un dabai draudzīgas saimniekošanas prakses ilgtermiņa pārvaldībai.

Klimata ietekme uz lauksaimniekiem

Organizācija min, ka karstuma viļņi, sausums un plūdi spēcīgi ietekmē lauksaimniecību. Pēc tās datiem, tikai šogad plūdu, meža ugunsgrēku un augsnes zaudēšanas dēļ zaudēti miljardi. Organizācija uzskata, ka dabā balstīti risinājumi, ko ļauj īstenot ELM finansējums, ir steidzamāki nekā jebkad.

Wildlife Trust lauksaimniecības stratēģiskā vadītāja Vikija Hērda (Vicki Hird) norādīja, ka Lielbritānijas lauksaimniecība saskaras ar krīžu „kakofoniju”. Viņasprāt, pienācīgs finansējums lauksaimnieku vadītiem dabā balstītiem risinājumiem var padarīt zemi un kultūras izturīgākas pret plūdiem un sausumu. Hērda arī sacīja, ka ekstrēmi laikapstākļi rada Apvienotajai Karalistei spēcīgāko pārtikas nodrošinājuma spiedienu pēdējās desmitgadēs. Viņa aicināja finanšu ministru piešķirt līdzekļus shēmām, kas mazina klimata pārmaiņas, uztur lauksaimnieku iztiku un pazemina pārtikas cenas.