Senāts liek no jauna skatīt Gaiļezera slimnīcas radiologu krimināllietu

Latvijas Augstākās tiesas Senāts šonedēļ nolēma, ka Rīgas apgabaltiesai no jauna jāizskata krimināllieta par radiologu un viņu asistentu rīcību Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezera slimnīcā. Lietā apsūdzētie ir esošie un bijušie ārstniecības personas, kuras apsūdz par naudas pieņemšanu no pacientiem, tostarp vēža slimniekiem, par ātrāku piekļuvi magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Lēmums nozīmē, ka process, kas jau ilgst vairāk nekā desmit gadus, turpināsies vēl vairākus gadus.

Par ko apsūdz

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) krimināllietu sāka 2015. gadā. Par prettiesisku labumu pieņemšanu no pacientiem apsūdzētas piecas ārstniecības personas, bet vēl viena persona – par valsts amatpersonas bezdarbību. Prokuratūras ieskatā apsūdzētie apgāja oficiālo izmeklējumu rindu un arī slimnīcas kasi. Izmeklēšana uzskata, ka šādi izmeklējumi veikti 121 pacientam, bet slimnīcai nodarīti vismaz 12 tūkstošu eiro zaudējumi. Iespējamās darbības attiecināmas uz laiku no 2013. gada.

Apsūdzēti radiologi un asistenti Juris Kalvāns, Vēsma Matroze, Ilze Laila Laudere, Karina Moisejeva un Ineta Nemiro, kā arī Onkoloģijas centra Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane, kuru apsūdz par to, ka viņa apzināti pieļāva padoto nelikumīgu rīcību. Vēl viens apsūdzētais ir miris.

Tiesu gaita

Pirmās instances tiesa vairākiem apsūdzētajiem piesprieda nosacītu cietumsodu un uz vairākiem mēnešiem atņēma tiesības vadīt ārstniecības iestādi, bet Epermani attaisnoja. Pagājušā gada vasarā Rīgas apgabaltiesa Epermani atzina par vainīgu un piemēroja vairāk nekā divu tūkstošu eiro naudassodu, Moisejevu attaisnoja, bet pārējiem noteica naudassodu no viena līdz pieciem minimālajiem mēnešalgu apmēriem un uz gadu atņēma tiesības nodarboties ar ārstniecību.

Senāts secināja, ka apgabaltiesa kļūdaini atzinusi apsūdzētos par valsts iestādes darbiniekiem un neizvērtēja, vai pakalpojumi pēc valsts kvotu izsīkšanas joprojām bija valsts deleģēta uzdevuma izpilde. Atsevišķās epizodēs naudas pieņemšana nebija pierādīta, un nebija skaidrs, kāpēc netika noteikta zaudējumu kompensācija, kaut gan tika atzīts, ka zaudējumi radušies, skaidroja senators Māris Leja.

Reakcijas

Prokurore komentārus nesniedza. Apsūdzēto aizstāvji Senāta lēmumu uzņēma atzinīgi: advokāte Astra Kaleja norādīja, ka slimnīca nav valsts iestāde, bet Ineta Nemiro savu vainu neatzīst. Epermanes aizstāvis Saulvedis Vārpiņš sacīja, ka apsūdzība sabojājusi viņas reputāciju un karjeru.

Austrumu slimnīca norāda, ka tagad pieraksts notiek tikai elektroniski un rindu apiet nav iespējams, onkoloģijas pacientiem ir izveidots "zaļais koridors". Slimnīcā joprojām strādā Nemiro un Kalvāns.