Senie ticējumi: kāpēc nevajadzēja valkāt sveša cilvēka apavus
Latviešu un citu tautu senajos ticējumos apaviem piedēvēja simbolisku saikni ar cilvēka likteni, tāpēc svešu apavu valkāšanu uzskatīja par bīstamu. Mūsdienās šie priekšstati tiek uzskatīti par tautas māņticību bez zinātniska pamata.
Senajos tautas ticējumos apaviem bija ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme. Tā kā apavi pastāvīgi saskaras ar zemi un cilvēks tajos veic savu ikdienas gaitu, tika uzskatīts, ka tie ir cieši saistīti ar īpašnieka dzīves ceļu.
Šāds priekšstats radīja uzskatu, ka, valkājot cita cilvēka apavus, iespējams simboliski pārņemt daļu no viņa likteņa. Ja apavu īpašniekam dzīvē klājies grūti — viņš bieži slimojis vai piedzīvojis ģimenes problēmas —, svešu apavu valkāšanu uzskatīja par nevēlamu.
Piesardzība starp draudzenēm
Īpaši piesardzīgas attiecībā uz apavu mainīšanu esot bijušas jaunas meitenes. Ticējumi vēstīja, ka, valkājot vienai otras apavus, draudzeņu dzīves ceļi var simboliski "sajaukties", kas savukārt varēja novest pie strīdiem, atsvešināšanās vai citām attiecību problēmām. Uzskatīja, ka sveša manta var atņemt cilvēkam daļu no viņa veiksmes vai miera.
Slima vai miruša cilvēka apavi
Lielākā piesardzība ticējumos bija saistīta ar smagi slima vai miruša cilvēka apaviem. Tika uzskatīts, ka šādi priekšmeti saglabā simbolisku saikni ar cilvēka dzīves pēdējo posmu, tāpēc tos nevajadzētu pielaikot vai valkāt bez īpašas vajadzības — māņticīgi uzskatot, ka tas varētu radīt veselības problēmas vai dzīves grūtības.
Pastāvēja arī pretējs uzskats — atdodot citam savus lietotos apavus, cilvēks varot nodot viņam daļu no savas veiksmes vai labklājības.
Mūsdienās šādi priekšstati tiek uzskatīti par tautas māņticību, nevis zinātniski pamatotiem faktiem — nav pierādījumu, ka cita cilvēka apavu valkāšana varētu ietekmēt veselību vai likteni. Tomēr šie ticējumi liecina, cik lielu nozīmi senāk piešķīra ikdienas priekšmetiem un ģimenes labklājības aizsardzībai.
