Serbijā svētdien vēlēšanas: studentu kustība izaicina Vučiča 12 gadu varu

Serbijā svētdien notiks ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas tiek dēvētas par referendumu par valsts nākotni. Tās apdraud populistiskā līdera Aleksandra Vučiča 12 gadus ilgušo varu. Galvenais izaicinājums nāk no studentu kustības, kas ielās izgājusi pēc nelaimes Novi Sadā, bet vēlēšanu godīgums rada bažas. Ceturtdien, pēdējā aģitācijas dienā, mītiņi notika visā valstī.

Kā sākās kustība

Kustība aizsākās 2024. gada 1. novembrī, kad Serbijas otrās lielākās pilsētas Novi Sadas dzelzceļa stacijā sabruka betona nojume un gāja bojā 16 cilvēki. Nelaime tika uztverta kā korupcijas un nolaidības simbols, bet kritiķi stacijas nepareizo renovāciju saistīja ar prezidentu, kurš pats bija cieši saistīts ar šo projektu.

Nedēļas studentu protesti universitāšu pilsētiņās un ielās drīz pārauga valsts mēroga kustībā, kurā iesaistījās arī zemnieki, aktieri un tiesneši. Pēc dažām nedēļām atkāpās premjerministrs. 2025. gada martā Belgradā notika viena no lielākajām protesta akcijām pilsētas vēsturē. Kustībai nav skaidru līderu, un tā organizējas studentu sapulcēs jeb plenumos.

Studentu saraksts un Vučičs

Kustības saraksts „Studentu saraksts – studenti uzvar” piesaista valdības pretiniekus visā valstī. Paši kandidāti nav studenti, bet gan skolotāji, pasniedzēji, aktieri, ārsti, zemnieki un zinātnieki. Saraksta līderis ir kardiologs Ilija Srdanovičs, tajā startē arī bijušais basketbolists Dejans Bodiroga un bijušais Serbijas Nacionālās bankas vadītājs Dejans Šoškičs. Programmā ir 11 punkti, tostarp korupcijas izskaušana, iekšlietu ministrijas “tīrīšana” un mediju reforma. Vučičs un viņa Serbijas Progresīvā partija korupciju un mediju ietekmēšanu noliedz.

Vučičs ir bijis premjerministrs vai prezidents kopš 2014. gada un nevar kandidēt trešajam termiņam, tāpēc vada partiju, cenšoties atgriezties premjera amatā. Viņš apgalvo, ka viņa pretinieki ir „varenās lielvalstis”, nevis studenti, taču šiem apgalvojumiem nav pierādījumu.

Vēlēšanu kārtība un bažas

Parlamentā ir 250 vietu, balsot var 6,45 miljoni vēlētāju. Piedalās 18 saraksti, bet pilnu 250 kandidātu skaitu izvirzījuši tikai septiņi. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja runā par „saspīlētu un sašķeltu vēlēšanu klimatu”, bet neatkarīgā organizācija CRTA ziņo par draudiem, vardarbību un aktīvistu novērošanu.