Serbijas vēlēšanās novērota rekordliela aktivitāte
Serbijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās līdz pusdienlaikam nobalsojuši 46% vēlētāju, kas ir gandrīz par miljonu vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Studentu kustība cer izbeigt prezidenta Aleksandra Vučiča ilgstošo varu.
Serbijā svētdien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kurās, pēc pirmajiem datiem, vērojama rekordliela vēlētāju aktivitāte. Līdz plkst. 14.00 pēc vietējā laika (13.00 pēc GMT) nobalsojuši 46% balsstiesīgo, tas ir gandrīz par miljonu vairāk nekā salīdzināmā brīdī iepriekšējās vēlēšanās 2023. gada decembrī. Vēlēšanas var ietekmēt, vai valstī turpināsies Aleksandra Vučiča un viņa Serbijas Progresīvās partijas (SNS) vara, kas ilgst kopš 2012. gada.
Vēlēšanas izsludināja Vučičs, labēji populistiskais prezidents. Tām priekšplānā ir studentu protestu kustība, kas darbojas jau divus gadus. Protestus izraisīja 2024. gadā notikusī dzelzceļa stacijas nojumes sabrukšana, kurā gāja bojā 16 cilvēki; šo katastrofu daudzi uzskata par korupcijas un nolaidības simbolu. Vučičs un SNS noraida apsūdzības korupcijā un mēģinājumos ietekmēt medijus.
Studentu saraksts pret ilgstošo varu
Korupcijas apkarošanas kustības Studentu saraksts programmā ir amatpersonu, kas pārkāpušas noteikumus, vēršoties pret protestētājiem, atstādināšana, partijas lojālistu nepieļaušana valsts uzņēmumu vadībā un sabiedriskā raidorganizācija atbrīvošana no politiskās kontroles. Sarakstā ir 250 kandidātu, tostarp ārsti, aktieri, akadēmiķi un sportisti. To vada Novisadas universitātes profesors Ilija Srdanovičs, taču viņš ne obligāti vadītu valsti, ja saraksts uzvarētu.
Vučičs divus termiņus bijis prezidents un trešo reizi kandidēt nevar, tāpēc vada partiju, cerot atgriezties premjerministra amatā, kuru atstāja 2017. gadā. Viņš sola augstākas pensijas un valsts sektora algas, kā arī ieguldījumus valsts veselības aprūpē. Viņa atbalstītāji vērtē viņu kā spēcīgu līderi un norāda uz ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras uzlabojumiem.
Spriedze un bažas par krāpšanu
Vairākās pilsētās, kā arī ārvalstīs, tostarp Ļubļanā, Minhenē, Losandželosā un Čikāgā, pie iecirkņiem veidojās garas rindas. Beļģradā policija slēdza ielas ap Republikas vēlēšanu komisiju. Studenti katrā no 8210 iecirkņiem iecēluši vismaz divus novērotājus. Sociālajos tīklos izplatīti video, kuros Nišas kafejnīcā it kā aizpildītas biļeteni iepriekš; ziņots arī par uzbrukumiem novērotājiem un žurnālistiem.
Komentētāji uzskata, ka galīgā aktivitāte 65% vai augstāka būtu izdevīga studentiem. Balsošana beidzas plkst. 20.00, pirmās norādes par rezultātiem gaidāmas divas stundas vēlāk. Politiķis Žarko Korāčs, bijušais vicepremjers, brīdina, ka tuvs rezultāts ar abu pušu uzvaras pasludināšanu varētu izraisīt nedēļām vai mēnešiem ilgu politisko nestabilitāti.
