Setu līderi prasa kompensācijas, ja Igaunija slēgs robežu ar Krieviju
Setu kongresa vecāko padome aicinājusi Igaunijas premjerministru izstrādāt kompensāciju paketi Setomā novadam, ja valdība slēgs sauszemes robežas šķērsošanas vietas ar Krieviju.

Setu kongresa vecāko padome (SKVK), kas pārstāv Igaunijas dienvidaustrumos dzīvojošo setu minoritāti, otrdien nosūtījusi vēstuli Igaunijas premjerministram. Tajā valdība aicināta ieviest kompensācijas pasākumus Setomā novadam, ja Igaunija slēgs sauszemes robežu ar Krieviju. Novads atrodas Võru apriņķī.
SKVK norāda, ka robežšķērsošanas vietu slēgšana tieši ietekmētu Setomā uzņēmumus, jo samazinātos saimnieciskā darbība visā reģionā, iedzīvotāju pirktspēja un pašvaldības iespējas nodrošināt būtiskus pakalpojumus. Tas pasliktinātu dzīves apstākļus un varētu likt cilvēkiem pamest apvidu, vēl vairāk palielinot drošības riskus Igaunijai.
Prasības valdībai
Padome uzskata: ja drošības apsvērumu dēļ robežpunktus nepieciešams slēgt, lēmumam jābūt kopā ar nekavējoties izstrādātu un ieviestu kompensāciju paketi. Tā arī prasa nekavējoties iesaistīt Setomā novada pašvaldības un SKVK pārstāvjus lēmumu sagatavošanā, lai problēmas risinātu kopīgi un ātri. Plānotā slēgšana ar SKVK vēl nav pārrunāta, un setomieši par to uzzinājuši no medijiem.
Vēstulē uzsvērts, ka Setomā organizācijas un kopiena izprot drošības riskus, bet novads, vietējās organizācijas un uzņēmumi jau veicinājuši valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, arī par saviem līdzekļiem.
Vēsturiskais konteksts un esošais atbalsts
Aicinājumā norādīts, ka saskaņā ar Tartu miera līguma noteikto robežu Petseri un Petserimā joprojām ir Igaunijas Republikas daļa un setu dzimtene. Setu kongresa 2024. gada 9. oktobrī pieņemtajā rezolūcijā noteikts, ka visi pasākumi, kas ietekmē dzīvi vēsturiskajā Setomā–Petserimā reģionā, jāsaskaņo ar setu pārstāvjiem jau no sākuma. Tas attiecas galvenokārt uz Igaunijas–Krievijas kontroles līnijas šķērsošanu, Igaunijas pasu izsniegšanu un to izmantošanu robežas šķērsošanai.
Setomā ir vienīgā Võru apriņķa pašvaldība, kas nesaņem kompensāciju par valsts aizsardzības infrastruktūras izvietošanu, tā dēvēto Nursipalu subsīdiju. Vienlaikus gan valsts robežas apsardze, gan Baltijas aizsardzības līnijas infrastruktūras būvniecība ir radījusi un turpina radīt ierobežojumus ikdienas dzīvei apvidū.


