Seūtā tūkstošiem migrantu gaida savu likteni pēc jūlija masveida robežas šķērsošanas
Pēc jūlija beigās notikušās masveida robežas šķērsošanas, kad Seūtu no Marokas šķērsoja vairāk nekā 70 000 cilvēku, spāņu enklāvā joprojām paliek līdz pat 5000 migrantu, kas gaida lēmumu par savu tiesisko statusu. Daudzi dzīvo pludmales nometnēs bez pienācīgiem pamatapstākļiem.
Seūtā, Spānijas enklāvā Ziemeļāfrikā, El Trampolinas pludmalē no niedrēm un audumu gabaliem celtās būdiņas no attāluma varētu šķist kā vasaras atpūtas vieta. Taču tuvāk pienākot, aina mainās – tur dzīvo cilvēki bez apaviem, noguruši no garā ceļa, kas veikts, lai sasniegtu Eiropu.
Viņi ir daļa no aptuveni 2000 līdz 5000 migrantiem, kuri palikuši Seūtā pēc jūlija beigu notikumiem, kad robežu starp Maroku un Seūtu vienā reizē šķērsoja vairāk nekā 70 000 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem pēc dažām dienām brīvprātīgi atgriezās mājās, taču daļa palikusi, gaidot tiesisku lēmumu par savu likteni.
Dažādas izcelsmes, viena pludmale
Starp palikušajiem ir cilvēki no Ziemeļāfrikas un Subsahāras Āfrikas valstīm, kā arī no Bangladešas, Irākas, Indijas, Palestīnas, Sīrijas un Jemenas. Teltis pludmalē parasti sagrupētas pēc tautības vai valodas. Tajās gandrīz nav mantu – tikai daži personīgie priekšmeti un kartona gabali gulēšanai. Drēbes tiek mazgātas jūrā, bet ūdens un pārtika tiek dalīti kopīgi. Teritoriju pastāvīgi pārrauga policija.
Daudzi no palikušajiem stāsta par gadiem, pavadītiem Marokā, pirms izšķīrās doties uz Seūtu. Citi, piemēram, kāds Jemenas pilsonis, līdz Seūtai peldējuši gandrīz astoņus kilometrus, bēgot no kara plosītas dzimtenes bez ūdens, elektrības un drošības. Vairāki ēģiptieši stāsta par smago ceļu caur Lībiju, Tunisiju un Alžīriju, kur piedzīvojuši vardarbību. Sievietes migrantu vidū ir mazākumā, bet arī tādas ir – tostarp jauna marokāniete, kas gaida rindā pēc vienīgās dienas maltītes, ko izdala Sarkanais Krusts.
Neskaidrība par nākotni
Migrantus visvairāk nomoka nezināšana – vai viņu patvēruma pieteikumi tiks apstiprināti, vai viņus deportēs, vai pārvedīs uz citiem centriem Spānijā. Juristi norāda, ka patvēruma piešķiršana nav automātiska – lēmumu pieņem imigrācijas iestādes pēc medicīniskām pārbaudēm, drošības pārbaudēm un izvērtējuma, vai personai pienākas aizsardzība. Cilvēkiem no valstīm, ko ES uzskata par "drošām izcelsmes valstīm", izredzes uz apstiprinājumu ir mazākas.
Pēdējās migrācijas krīzes laikā Seūtā gājuši bojā 141 cilvēks, lielākoties noslīkstot, ziņo nevalstiskās organizācijas. Aktīvisti norāda, ka Spānijas un Seūtas iestādes līdz šim nav spējušas nodrošināt cilvēkiem cienīgus uzņemšanas apstākļus, un aicina garantēt piekļuvi tiesiskām procedūrām, ūdenim, pārtikai un pajumtei.
