Šics: Latvija nekad nebūs pilnībā gatava karam, jo karadarbība nepārtraukti mainās
Katastrofu medicīnas speciālists Mārtiņš Šics norāda, ka Latvija nekad nebūs pilnībā gatava krīzei vai karam, jo karadarbība pastāvīgi mainās. Viņš uzsver NATO standartiem atbilstošu apmācību un Ukrainas kara pieredzes ieviešanu, tostarp dronu izmantošanu ievainoto evakuācijā.
Rīgas domes deputāts un katastrofu medicīnas speciālists Mārtiņš Šics TV24 raidījumā “Preses klubs” norādījis, ka Latvijai nevajadzētu gaidīt brīdi, kad tā varētu sevi dēvēt par pilnībā gatavu iespējamai krīzei vai karam. Atbilde uz šādu jautājumu esot lakoniska: “Nekad.” Viņš skaidro, ka karadarbība nepārtraukti mainās, līdz ar to arī gatavošanās tai nevar beigties.
Viena no jomām, kurā Latvija veiksmīgi attīstās atbilstoši NATO standartiem, esot personāla sagatavošana pašpalīdzībai un savstarpējai palīdzībai ievainojumu gadījumā. Proti, cilvēki apgūst, kā apturēt asiņošanu, fiksēt traumas un sagatavot cietušo evakuācijai, tādējādi palielinot viņa izdzīvošanas iespējas.
Šics atzīmējis, ka līdz šim par efektīvāko ievainoto evakuācijas veidu militārajās operācijās uzskatīja gaisa evakuāciju, taču Ukrainas karš to būtiski mainījis. Ukrainā arvien biežāk izmanto jaunas tehnoloģijas, tostarp dronus, ar kuriem iespējams izvest ievainotos no bīstamām teritorijām. Tas samazina risku glābējiem, kuri, dodoties pēc cietušā ar transportlīdzekli, paši var kļūt par uzbrukuma mērķi. Latvijā šādas metodes pagaidām vēl plaši nemāca, tomēr militārās medicīnas pieredze nepārtraukti attīstās, un arī no Ukrainas gūtās atziņas tiekot rūpīgi analizētas.
Runājot par gatavību ārkārtas situācijām, speciālists uzsvēris regulāru praktisko mācību nozīmi. Tajās iesaistās gan valsts institūcijas, gan privātie uzņēmumi – piemēram, lidosta, aviācijas uzņēmumi, transporta un enerģētikas nozares uzņēmumi. Šādas mācības nepieciešamas arī starptautisko drošības prasību izpildei.
Neviena valsts nevarot šādas krīzes risināt viena pati. Ja vienlaikus būtu daudz smagi cietušo, tiktu aktivizēta starptautiskā sadarbība, un pacientus varētu nogādāt ārstēšanai kaimiņvalstīs vai citur Eiropā, izmantojot iepriekš izveidotos sadarbības mehānismus un medicīniskās evakuācijas sistēmas. Tā kā karadarbībā nemitīgi parādās jaunas tehnoloģijas un taktika, gatavošanās nekad nebeidzas, uzsvēra Šics. Ukrainas pieredze jau tagad mainot priekšstatus par ievainoto glābšanu un medicīnisko evakuāciju.
